divi bralīši

Minkis-felikssPilsēta: Aizkraukle

Kaķa iepriekšējie saimnieki kaķi atstāja biedrībā uz "viesnīcas" principiem, bet vēlāk izrādījās, ka kaķis pamests un paši "saimnieki" devušies ārpus Valsts. Skaistais runcis mīlīgs, bet nosvērts. Patīk izrādīt uzmanību, vēlās būt savas dzīvesvietas priekšnieks.

BrīzePilsēta: Iecava

Brīze. Dusmulis Brī, negantnieks... tā mani sauca biedrības meitenes pirmajās nedēļās. Droši, ka taisnība viņām bija. Tā sāpe, atkal zaudējot mājas, man bija skaudra kā īlens sirdī. Es rūcu. Es rēju. Es rādīju zobus. Pat meitenei, kuru pazinu, es nedevos tā uzreiz... Rēju diennaktīm. Uz visu. Arī uz tukšumu. Un tad ieradās viņas. Sievietes, kuras mani mēdz te visu bildēt. Pāris nedēļas viņas arī kopj mūsu māju. Viņas ir dīvainas. Es reju dusmīgs, bet viņas izliekas, ka es mīļi runāju. "Brīzīte, Brīzīte...", viņas saka. "Kāds nu tur Brīzīte!", man gribas skarbi viņām uzriet, bet sirdī tomēr mostas naiva cerība kā gaismiņa, ka arī es esmu kādam mīļš. Viņas atkal un atkal man ieklāj karalisku gultiņu, neraugoties uz to, ka es visu cenšos izpostīt. Viņas ved mani pastaigā. Un mantiņu man iedeva... Man liekas, ka es viņām sāku pieķerties. "Brīze, mēs tev noteikti atradīsim mājas! Dzirdi, par katru cenu mēs tev tās atradīsim!", viņas saka. Un man tā-ā gribas viņām ticēt! Es reju maz. Un vairs nepostu savu gultiņu. Es daudz un mierīgi guļu, kad viņas ir blakus... Man vajag kādu, kurš ir man blakus! Esmu maza auguma suņu vīriņš. Mana saimniece saslima, es paliku viens. Man ir 8 gadi, un priekšā vēl tikpat... Palīdzi manām meitenēm atrast man mājas...lūdzu? Citādi viņas ir bēdīgas.Un es negribu, ka viņas par nieka Brīzi bēdājas! Brīze ir stiprs vīriņš un pats var savu dzīvi nokārtot!

KaķēnsPilsēta: Rīga

Skaists dūmakaini pelēks kaķītis izmests ārā pēc saimnieku nāves :( Šobrīd atrodas kāpņu telpā, bet drīz draud izmešana uz ielas. Tur mājas kaķītis neizdzīvos :( Ļoti mīļš! Lūdzu palīdzēsim atrast mājas

SkaiPilsēta: Iecava

Skai ir suns, kuru radot Dabas māte jutās iemīlējusies. Kā gan savādāk? Skai ir dievīga. No tiesas un tik ļoti skaists suns, ka vērojot viņu prāts neviļus bur ainiņas no pasaku grāmatām, no kaut kā sena, laimīga un tīra. Iztēle uzzīmē mežu, kur zem tumšajiem egļu stāviem, pārliecināti iespiežot ķepas saules apspīdētajās sūnās, zeltainu kažociņu tik vizinot, meža laumiņas buču uz deguna vai citu brīnumu gaida mūsu Skai. Tomēr brīnums nenāk. Gluži ne-ti-ca-mi ilgi tas nenāk. Skai ir lokana, vingra, bezgala gracioza un gandrīz gribētos teikt- karaliska suņu meitene. Tādus suņus kā viņa glezno...mīl un lolo. Dzīvespriecīga, dzirkstoša, pozitīva. Labi sadzīvo ar citiem suņiem. Kaķus ciena. Cilvēkus dievina. Labsirdīga meitene, kura nepazīst ļaunu. Pie viņas ir pierasts. Viņu ir bauda vērot. Arī mēs, biedrības rūķi, esam tikai cilvēki, kuriem skaistais nav svešs. :), un tomēr šodien mēs izgaismojam Skai, lai tas skaistums iziet pasaulē. Iespējams, tieši tu esi viņas cilvēks... Un tieši tevi viņa gaida. Skai ir 5 gadus jauna. Labprāt dzīvotu voljērā vai ierobežotā teritorijā, kur izskrieties, izdauzīties un izpriecāties. Būtu pozitīvi, ja mājās jau būtu cits suns. Ja draudzīgs. Lai meitenei nav garlaicīgi. Skai ir ne tikai skaista. Viņa ir arī nebēdnīga. Un tik bieži ir jāpasmaida par viņas amizantajām piruetēm!