margarita

JokoPilsēta: Rīga

JA ESI GATAVS UZŅEMTIES ATBILDĪBU,ADOPTĒT,MĪLET UN LUTINĀT,ZVANI MUMS

MazulītePilsēta: Valmiera

Četrus mēnešus vecā kaķenīte ir ļoti bailīga. Tai tiek meklētas jaunas mājas un gādīgs saimnieks, kas to pieradinās.

ĀrčijsPilsēta: Iecava

Ā-ā–ārč! Kad izdzirdu, ka mani sauc, ļepatoju pie žoga. Protams, es ceru, ka tur būs tā sīkā meitene, kura mani sagaidīja izkāpjam Rēvicos... Esmu viņai pieķēries. Bet mani mēdz saukt arī visādi ķēmi... Nu, izdomāju atsaukties arī ķēmiem. Nu tiem, kuri te biežāk grozās. Žēl jau galu-galā paliek to nabaga cilvēku. Suns jau ar nav bez sirds. Tā–ā-ā... mani atveda no Rēzeknes. Mana Latgales sāga mītiem vīta. It kā man bijis saimnieks, gana lādzīgs, bet ne gluži. Aizbrauca naudu pelnīt vai meičām piecirst... es tak nezinu! Bet atstāja mani sargāt OBJEKTU. Objekts izrādījās esam lidojošais šķīvītis un viendien izčabēja, bet es norāvu taku uz patversmi. Patversmē slikti nebija, bet labi ne tik. Neviens mani nemeklēja. Ciemos pie manis nebrauca. Ne vella adoptēt mani negribēja. Tak es i bez mājām labi varētu iztikt! Tā es i teicu tur... patversmē. Lai mani mežā laiž! Bet nelaida... Teica, vai nu kaulainā, vai jauna ģimene! Citādāk tu prom netiksi. Konkrēti atstiepties es negribēju! Nea! Tamdēļ saliku ceļa somu un pārvācos uz šejieni. Uz "Ķepu- ķepā". Laikam tak kaulainā uzspēja man nogrābstīties gar mīkstumiem, es norāvu dermatītu. Staigāju apkārt uz pusi noskūts un pliks! Bet tas nekas. Puse no manis joprojām ir gana spalvaina :P. Nu un plikumi jau arī apvelkas ar spalvu. Tad, lūk! Es te tomēr ceru pazīmēties, un tā kā mājas atrast. Sev. Man ir 5 gadi. Izskatīgs vīrietis. Nopietns. Izteikti pieķeros vienam cilvēkam. Labprāt sargāšu. Kādu zemes gabaliņu, māju un tevi. Visveiksmīgāk integrēšos vecpuiša dārzā... He-he! Vai divu cilvēku mājsaimniecībā. Pie ķēdes- nē. Varu dzīvot ārā, bet būdai ir jābūt! Un voljēram. Vai dārzam ar labu žogu. Kā es satieku ar citiem suņiem? Nū–ū–ū! Esmu dominants. Meičas mīlu, večus nē. Kaķus tā...nu tā. Labāk lai tie sēž kokos, tad vispār netraucē... Izklausos skarbi? Lai nu būtu! Savam cilvēkam es esmu bučmūlis. Citiem tomēr tak arī nepienākas mani bučāt, neesmu taču paduses asaka kaut kāda!

SkaiPilsēta: Iecava

Skai ir suns, kuru radot Dabas māte jutās iemīlējusies. Kā gan savādāk? Skai ir dievīga. No tiesas un tik ļoti skaists suns, ka vērojot viņu prāts neviļus bur ainiņas no pasaku grāmatām, no kaut kā sena, laimīga un tīra. Iztēle uzzīmē mežu, kur zem tumšajiem egļu stāviem, pārliecināti iespiežot ķepas saules apspīdētajās sūnās, zeltainu kažociņu tik vizinot, meža laumiņas buču uz deguna vai citu brīnumu gaida mūsu Skai. Tomēr brīnums nenāk. Gluži ne-ti-ca-mi ilgi tas nenāk. Skai ir lokana, vingra, bezgala gracioza un gandrīz gribētos teikt- karaliska suņu meitene. Tādus suņus kā viņa glezno...mīl un lolo. Dzīvespriecīga, dzirkstoša, pozitīva. Labi sadzīvo ar citiem suņiem. Kaķus ciena. Cilvēkus dievina. Labsirdīga meitene, kura nepazīst ļaunu. Pie viņas ir pierasts. Viņu ir bauda vērot. Arī mēs, biedrības rūķi, esam tikai cilvēki, kuriem skaistais nav svešs. :), un tomēr šodien mēs izgaismojam Skai, lai tas skaistums iziet pasaulē. Iespējams, tieši tu esi viņas cilvēks... Un tieši tevi viņa gaida. Skai ir 5 gadus jauna. Labprāt dzīvotu voljērā vai ierobežotā teritorijā, kur izskrieties, izdauzīties un izpriecāties. Būtu pozitīvi, ja mājās jau būtu cits suns. Ja draudzīgs. Lai meitenei nav garlaicīgi. Skai ir ne tikai skaista. Viņa ir arī nebēdnīga. Un tik bieži ir jāpasmaida par viņas amizantajām piruetēm!