Pukainis.lv
yuki

yuki

Viņas acīs ir tādas vārdos neizsakāmas skumjas un nolemtība, caur tām viņa redzējusi tik daudz, varam tikai minēt, ko izcietusi. Sirds sažņaudzas, kad uz viņu skatoties šķiet, ka viņa jau ir padevusies un no dzīves vairs negaida neko labu. Kad šķiet, ka pretī raugās sena dvēsele, kurai vairs nav spēka lūgt, kā viņai paiet garām, kā nepalīdzēt? Palīdzi Yuki atgūt dzīvesprieku - sniedz viņai mājas! Kaķenītei reiz bija mājas, tagad viņa ir viena, atkarīga no līdzcilvēku žēlastības. Uz ielas viņa izdzīvot neprot! Šobrīd patvērums ir klīnikas stacionārs, bet tur palikt nevarēs mūžīgi. Mierīga, mīļa, klusa un pavisam balta... Viņa nav jauna, zobiņu praktiski vairs nav. Ir veiktas asinsanalīzes, kas kopumā ir labas, visi iekšējie orgāni funkcionē labi. Yuki ir sterilizēta. Diemžēl viņa turpina uzturēties stacionārā, jo citur nav, kur doties...

Aizpildi kontaktformu un satiec jaunu draugu!

Es piekrītu manu personas datu apstrādei

Mēs sazināsimies ar Jums dienas laikā, lai sarunātu vietu un laiku, kur satiksiet mīluli

CITI DZĪVNIEKI

brīze_photo

BrīzePilsēta: Iecava

Brīze. Dusmulis Brī, negantnieks... tā mani sauca biedrības meitenes pirmajās nedēļās. Droši, ka taisnība viņām bija. Tā sāpe, atkal zaudējot mājas, man bija skaudra kā īlens sirdī. Es rūcu. Es rēju. Es rādīju zobus. Pat meitenei, kuru pazinu, es nedevos tā uzreiz... Rēju diennaktīm. Uz visu. Arī uz tukšumu. Un tad ieradās viņas. Sievietes, kuras mani mēdz te visu bildēt. Pāris nedēļas viņas arī kopj mūsu māju. Viņas ir dīvainas. Es reju dusmīgs, bet viņas izliekas, ka es mīļi runāju. "Brīzīte, Brīzīte...", viņas saka. "Kāds nu tur Brīzīte!", man gribas skarbi viņām uzriet, bet sirdī tomēr mostas naiva cerība kā gaismiņa, ka arī es esmu kādam mīļš. Viņas atkal un atkal man ieklāj karalisku gultiņu, neraugoties uz to, ka es visu cenšos izpostīt. Viņas ved mani pastaigā. Un mantiņu man iedeva... Man liekas, ka es viņām sāku pieķerties. "Brīze, mēs tev noteikti atradīsim mājas! Dzirdi, par katru cenu mēs tev tās atradīsim!", viņas saka. Un man tā-ā gribas viņām ticēt! Es reju maz. Un vairs nepostu savu gultiņu. Es daudz un mierīgi guļu, kad viņas ir blakus... Man vajag kādu, kurš ir man blakus! Esmu maza auguma suņu vīriņš. Mana saimniece saslima, es paliku viens. Man ir 8 gadi, un priekšā vēl tikpat... Palīdzi manām meitenēm atrast man mājas...lūdzu? Citādi viņas ir bēdīgas.Un es negribu, ka viņas par nieka Brīzi bēdājas! Brīze ir stiprs vīriņš un pats var savu dzīvi nokārtot!
Dzimumspuika Vecums8 gadi Izmērsmazs

Pukainis.lv palīdz atrast jaunas mājas kaķiem un suņiem, kuri dzīvo dzīvnieku patversmēs. Sniedzam atbalstu, lai dzīvnieki varētu atrast sev saimnieku.