tobijs

StrīpainītisPilsēta: Rīga

Kaķēns ir ļoti mīļš, kādai mājas kaķenei dzimis kaķēns. Kaķēns ir vesels b;erniņš, kam patīk spēlēties, ēst, gulēt un daudz, daudz mīļoties. Kaķītim patīk cilvēka klātbūtne, tāpēc viņš ar nepacietību gaida savu jauno ģimeni - mammu un tēti. Pats māk ēst un apmeklēt tualetes kasti.

StabiņšPilsēta: Ventspils

3 gadu jauns kaķis mierigs, labprāt pavada laiku ar citiem kaķiem. Runčuks kopā ar savu brāli tika izglābts no ielas un nogādāts uz pagaidu māju. Brālīti jau sen paņema Mājās. Bet viiņš... Viiņš joprojam dzivo sava kaķa "hostelī ". Kas nepatīk, nav zināms.

MelnītisPilsēta: Rīga

Melnītis (apm. 5 gadi) pie mums nonāca ar tekošām actiņām un deguntiņu, pie kam tuvāk apskatot, izrādījās, ka kaķītis sliktajos līdzšinējās dzīves apstākļos zaudējis gandrīz visus zobiņus. Tagad Melnītis ir runčuks ar pasi, saņēmis vakcīnu, attārpot un kastrēts. Meklējam Melnītim īstās vai pagaidu mājas. Pagaidu mājās, kur kaķītis dzīvo tagad, viņš ir siltumā, pabarots un aprūpēts, bet diemžēl ļoti maz redz cilvēku un lielāko daļu laika pavada viens, kas nepalīdz kaķīti socializēt. Runcītis nav mežonīgs, viņš ir nobijies un apjucis, tomēr izskatās, ka nonākšana gādīgās rokās varētu šeit līdzēt. Ja domā, ka vari palīdzēt Melnītim, lūdzu, zvani mums!

ĀrčijsPilsēta: Iecava

Ā-ā–ārč! Kad izdzirdu, ka mani sauc, ļepatoju pie žoga. Protams, es ceru, ka tur būs tā sīkā meitene, kura mani sagaidīja izkāpjam Rēvicos... Esmu viņai pieķēries. Bet mani mēdz saukt arī visādi ķēmi... Nu, izdomāju atsaukties arī ķēmiem. Nu tiem, kuri te biežāk grozās. Žēl jau galu-galā paliek to nabaga cilvēku. Suns jau ar nav bez sirds. Tā–ā-ā... mani atveda no Rēzeknes. Mana Latgales sāga mītiem vīta. It kā man bijis saimnieks, gana lādzīgs, bet ne gluži. Aizbrauca naudu pelnīt vai meičām piecirst... es tak nezinu! Bet atstāja mani sargāt OBJEKTU. Objekts izrādījās esam lidojošais šķīvītis un viendien izčabēja, bet es norāvu taku uz patversmi. Patversmē slikti nebija, bet labi ne tik. Neviens mani nemeklēja. Ciemos pie manis nebrauca. Ne vella adoptēt mani negribēja. Tak es i bez mājām labi varētu iztikt! Tā es i teicu tur... patversmē. Lai mani mežā laiž! Bet nelaida... Teica, vai nu kaulainā, vai jauna ģimene! Citādāk tu prom netiksi. Konkrēti atstiepties es negribēju! Nea! Tamdēļ saliku ceļa somu un pārvācos uz šejieni. Uz "Ķepu- ķepā". Laikam tak kaulainā uzspēja man nogrābstīties gar mīkstumiem, es norāvu dermatītu. Staigāju apkārt uz pusi noskūts un pliks! Bet tas nekas. Puse no manis joprojām ir gana spalvaina :P. Nu un plikumi jau arī apvelkas ar spalvu. Tad, lūk! Es te tomēr ceru pazīmēties, un tā kā mājas atrast. Sev. Man ir 5 gadi. Izskatīgs vīrietis. Nopietns. Izteikti pieķeros vienam cilvēkam. Labprāt sargāšu. Kādu zemes gabaliņu, māju un tevi. Visveiksmīgāk integrēšos vecpuiša dārzā... He-he! Vai divu cilvēku mājsaimniecībā. Pie ķēdes- nē. Varu dzīvot ārā, bet būdai ir jābūt! Un voljēram. Vai dārzam ar labu žogu. Kā es satieku ar citiem suņiem? Nū–ū–ū! Esmu dominants. Meičas mīlu, večus nē. Kaķus tā...nu tā. Labāk lai tie sēž kokos, tad vispār netraucē... Izklausos skarbi? Lai nu būtu! Savam cilvēkam es esmu bučmūlis. Citiem tomēr tak arī nepienākas mani bučāt, neesmu taču paduses asaka kaut kāda!