tobijs

VasilisaPilsēta: Rēzekne

Meklē mājas. 26.09.2019. Rēzeknē atrasta apmēram 2 gadus veca kaķenīte.

KiraPilsēta: Valmiera

No 12.decembra suņumeitenīte Kira būs gana pieaugusi, lai varētu tikt adoptēta un uzsākt patstāvīgu dzīvi bez māmiņas. Kad izaugs, būs savas māmiņas Deivijas augumā.

TimočkaPilsēta: Iecava

Hm-m-m? Nu sveiks! Te Timočka! ''Ķepu-ķepā'' tā mani sauc. Rēzeknē es biju Timka. Ej nu sazini, kā būtu pareizāk? Es esmu pusotru gadu jauns, draisks lauku rējējiņš. Suns, kurš kā nezālīte audzis...pats savā pārskatīšanā. Labi, teikšu kā ir- es esmu bezgala sirsnīgs. Ļaunuma manī vispār nav. Bet ir daudz satraukuma. Visas savas dzīves dieniņas es ilgojos pēc kaut kā. Pēc uzmanības, pēc mīļuma kaut kāda... pēc laba vārda. Pēc brīnuma. Pēc kaut kā silta, patiesa un brīnumaini nozīmīga. Pēc kaut kā tāda, ko neprotu nosaukt. Tam, iespējams, nemaz nav vārda. Vai tu zini, ko nozīmē tāda nemitīga ilgošanās? Tā ir dziļa, sūrstoša sāpīte kaut kur paribē. Es nezinu, vai suņiem ir dvēsele... Bet zinu, katru no savas dzīves 547 līdzšinējām dienām es esmu ar šo sāpīti klusi sadzīvojis. Šī sāpīte plēš pušu. Gribas kaut ko izdarīt, nu vismaz kaut ko(!) tādu izdarīt, lai sāpīte izdziest. Un dzīvē vairāk laimes. Un dzīvē prieka vairāk... un tad es daru muļķības. Griežos uz riņķi un ķeru savu astes galu. Tad iedomājos, ka mana pakaļķepa ir slikts draudziņš, kuru vajag apriet. Manā dzīve nav nekā, un šo neizturamo tukšumu es piepildu ar vienīgo laika kavēkli, ko pats sev esmu izdomājis. Ja man būtu saimnieks, kurš man pievērš uzmanību. Ja man būtu tāds saimnieks, kurš man māca gudras lietas... un tāds, kurš liek mans skriet daudz jo daudz laukiem pāri un mežiem cauri... Ja man būtu tāds cilvēks, kurš dzīvi dzirkst kā zvaigznes debess jumā... Manas ilgas un manas sāpītes atkāptos. Un es, laikam, laimīgs tad būtu. Es labprāt dzīvotu voljērā vai norobežotā piemājas smukumdārzā. Es drosmīgi ziņotu par katru likumpārkāpēju, bet saimnieks varētu būt drošs, ka nelūgtu ciemiņu es tikai pabaidīšu. Uz zoba jau nu noteikti nelikšu. Neesmu no tādiem, nudien... Es esmu vakcinēts, čipēts un pase man ir. Runājot par to, kā man nav, tad riekstiņu toč nav. Tie palika pie daktera. Nū–ū–ū, ja kādam nav saprotams, kas ir riekstiņi, tad varu arī zinātniski pateikt- esmu kastrēts. Augumā esmu ap ceļgalu. Ne mazs, ne milzīgs... tāds pieklājīga skata, kompakts suņu vīriņš. Simpātisks. Jauks. Nu mīlīgs arī :P. Ar gaišu, atvērtu sirsniņu... Mazliet jāskolo mani ir gan. Nu tā, lai protu smuki uzvesties. <3, mīļais cilvēk...esi žēlīgs? Nu atbrauc pie Timočkas ciemos? M?! Sarunājuši!? Un, jā...tādā saitē es tikai uz brīdi biju, kamēr tīrīja manu voljēru. Meitenes i tīrīja, i bildēja. Un, lai es aiz laimes nenogāžu viņas gar zemi, uz brīdi viņas mani sev blakus piešņorēja. Ni, ni...mani netur saitē. ____________________ Sniedz atbalstu apciemojot, adoptējot, dodot pagaidmājas, ziedojot biedrībai nepieciešamās mantas vai palīdzot finansiāli. T:29733601(Gundega) DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBAS BIEDRĪBA “ĶEPU-ĶEPĀ” Ziedojuma konts: LV37HABA0551030617983 Reģistrācijas numurs: 40008176673 BIC/swift kods: HABALV22 Pay Pal ātrais maksājums: PayPal.Me/kepukepa pay pal: dzab_kepukepa@inbox.lv Jelgavas rajons, Ozolnieku novads, Salgales pagasts ''Rēvici''

Divas kaķenītesPilsēta: Rīga

Abas skaistās māsiņas ir šīs vasaras bērni. Meitenēm ir arī brālītis, kurš, pirms kāda laiciņa jau laimīgi adoptēts, ir mīļš un priekšzīmīgs astainis savā jaunajā ģimenē. Kaķenītēm tāda laime pagaidām vēl nav uzsmaidījusi. Viņas regulāri tiek pabarotas un šad tad ielaistas arī pasildīties, bet ar to ir par maz. Īpaši tagad, kad iestājies aukstais gadalaiks, ķepiņām un deguntiņiem ir tik auksti. Pūkaines ir aptuveni 5 mēnešus jaunas, attārpotas, no cilvēkiem nebaidās. Viņām ļoti, ļoti vajadzīgas pastāvīgas mājas un mīloši cilvēki. Ideāli būtu, ja abas varētu adoptēt uz vienām mājām.