kaķēni

PuikaPilsēta: Iecava

Mans stāsts aizsākās pirms 5 gadiem, kad es kā mazs kucēns nācu šajā pasaulē. Tiku atņemts savai mammai un aizvests pie daktera. Nedz es, nedz manas māsiņas, nedz brālītis- mēs nebijām slimi. Pie daktera mēs nonācām, jo mūsu saimnieks gribēja mūs iemidzināt. Mūsu bērnišķīgā pīkstēšana un mazu kucēnu šļupsti, sasāpināja vetārsta dvēseli, un viņš nespēja atņemt mums dzīvību. Lūk tā, pateicoties svešam cilvēkam, kurš nezināja nedz manu mammu, nedz redzēja mūs nākam pasaulē, mēs palikām dzīvi. Es izaugu šeit- "Ķepu-ķepā". Manu acu priekšā kā mazi vilnīši ir noņirbējuši simtiem suņu un kaķu, kuri šo gadu laikā laimīgi tika adoptēti. Simtiem cilvēku, kuri nākuši un gājuši. Dažs vienaldzīgs, cits mīļām acīm, bet neviens tā īsti nav manī sajutis gabaliņu no savas dvēseles. Laiks gāja. Lēnām, nesteidzīgi, bet nepielūdzami. Un lai arī es esmu tas suns, kurš gana aktīvi iesaistīts biedrības dzīvē, es jutos vientuļš. Kā mēdz teikt- divas vientulības satikās... Es sadraudzējos ar Strīpiņu. Viņa ir mierīga un klusa. Arī viņa dzīvo Rēvicos kopš kucēna ķepas. Viendien viņa atnāca pie manis un palika. Viņai vienmēr ir bijusi izvēle un pārvietošanās brīvība. Jo viņa ir reti prātīga un muļķības nedara. Bet viņa ir izvēlējusies mani. Viņa lolo un sargā mūsu mazo zemes pleķīti no citiem suņiem. Viņa ir mūsu mājiņas pavarda sargātāja. Reiz mani gribēja adoptēt. Cilvēki atvēra mašīnas durvis, kurās man būtu bijis jākāpj, taču Strīpiņa tik ļoti smilkstēja un tik ļoti gribēja doties man līdzi, ka cilvēks pārdomāja... divus suņus viņš negribēja, bet salauzt Strīpiņas sirdi arī nespēja. Tad nu, šis stāsts ir par mani. Bet patiesībā- par mums abiem. Jo izskatās kā izskatās. Mēs esam adoptējami abi kopā. Uhhhh...es zinu, cik ļoti tas mazina mūsu iespējas tikt adoptētiem! Bet es nevaru viņu atstāt... Viņa nes man kārumus. Viņa man ir. Un es esmu viņai. Pēdējā galerijas bildē, ja aizšķirsi tik tālu, ir viņa- mana Strīpiņa! Un tomēr, var taču tā būt, ka reiz nāks cilvēks, kuram patiksim mēs abi. Un viņš ļaus mums būt savā tuvumā. Kurš novērtēs mūsu uzticību, un to, ka esam draudzīgi. Vai to, ka mēs esam kā četrkājaini mājas gariņi, kuri rada to omulīgo īstu māju sajūtu. Ja vien mums ļauj. Ļausi?! Rekvizīti ziedojumiem: DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBAS BIEDRĪBA “ĶEPU-ĶEPĀ” Ziedojuma konts: LV37HABA0551030617983 Reģistrācijas numurs: 40008176673 BIC/swift kods: HABALV22 Paldies, jūsu DzAB "Ķepu-Ķepā" Jelgavas rajons, Ozolnieku novads, Salgales pagasts ''Rēvici'' T: 29733601

BlatiņšPilsēta: Iecava

Blatiņš ir strīpainais runčuks ar balto kakliņu. Viņam ir trīs gadi. Puika ziņkārīgs, mierīgs, mazliet bikls. Pielikt mazliet cilvēka mīlestības un būs Blatiņš baigais ņurris un siržu lauzējs! :D

KittaPilsēta: Alūksne

Mīlīga kaķenīte, vēlētos būt vienīgais kaķis mājās, jo citu kaķu kompānija nepatīk

TimočkaPilsēta: Iecava

Hm-m-m? Nu sveiks! Te Timočka! ''Ķepu-ķepā'' tā mani sauc. Rēzeknē es biju Timka. Ej nu sazini, kā būtu pareizāk? Es esmu pusotru gadu jauns, draisks lauku rējējiņš. Suns, kurš kā nezālīte audzis...pats savā pārskatīšanā. Labi, teikšu kā ir- es esmu bezgala sirsnīgs. Ļaunuma manī vispār nav. Bet ir daudz satraukuma. Visas savas dzīves dieniņas es ilgojos pēc kaut kā. Pēc uzmanības, pēc mīļuma kaut kāda... pēc laba vārda. Pēc brīnuma. Pēc kaut kā silta, patiesa un brīnumaini nozīmīga. Pēc kaut kā tāda, ko neprotu nosaukt. Tam, iespējams, nemaz nav vārda. Vai tu zini, ko nozīmē tāda nemitīga ilgošanās? Tā ir dziļa, sūrstoša sāpīte kaut kur paribē. Es nezinu, vai suņiem ir dvēsele... Bet zinu, katru no savas dzīves 547 līdzšinējām dienām es esmu ar šo sāpīti klusi sadzīvojis. Šī sāpīte plēš pušu. Gribas kaut ko izdarīt, nu vismaz kaut ko(!) tādu izdarīt, lai sāpīte izdziest. Un dzīvē vairāk laimes. Un dzīvē prieka vairāk... un tad es daru muļķības. Griežos uz riņķi un ķeru savu astes galu. Tad iedomājos, ka mana pakaļķepa ir slikts draudziņš, kuru vajag apriet. Manā dzīve nav nekā, un šo neizturamo tukšumu es piepildu ar vienīgo laika kavēkli, ko pats sev esmu izdomājis. Ja man būtu saimnieks, kurš man pievērš uzmanību. Ja man būtu tāds saimnieks, kurš man māca gudras lietas... un tāds, kurš liek mans skriet daudz jo daudz laukiem pāri un mežiem cauri... Ja man būtu tāds cilvēks, kurš dzīvi dzirkst kā zvaigznes debess jumā... Manas ilgas un manas sāpītes atkāptos. Un es, laikam, laimīgs tad būtu. Es labprāt dzīvotu voljērā vai norobežotā piemājas smukumdārzā. Es drosmīgi ziņotu par katru likumpārkāpēju, bet saimnieks varētu būt drošs, ka nelūgtu ciemiņu es tikai pabaidīšu. Uz zoba jau nu noteikti nelikšu. Neesmu no tādiem, nudien... Es esmu vakcinēts, čipēts un pase man ir. Runājot par to, kā man nav, tad riekstiņu toč nav. Tie palika pie daktera. Nū–ū–ū, ja kādam nav saprotams, kas ir riekstiņi, tad varu arī zinātniski pateikt- esmu kastrēts. Augumā esmu ap ceļgalu. Ne mazs, ne milzīgs... tāds pieklājīga skata, kompakts suņu vīriņš. Simpātisks. Jauks. Nu mīlīgs arī :P. Ar gaišu, atvērtu sirsniņu... Mazliet jāskolo mani ir gan. Nu tā, lai protu smuki uzvesties. <3, mīļais cilvēk...esi žēlīgs? Nu atbrauc pie Timočkas ciemos? M?! Sarunājuši!? Un, jā...tādā saitē es tikai uz brīdi biju, kamēr tīrīja manu voljēru. Meitenes i tīrīja, i bildēja. Un, lai es aiz laimes nenogāžu viņas gar zemi, uz brīdi viņas mani sev blakus piešņorēja. Ni, ni...mani netur saitē. ____________________ Sniedz atbalstu apciemojot, adoptējot, dodot pagaidmājas, ziedojot biedrībai nepieciešamās mantas vai palīdzot finansiāli. T:29733601(Gundega) DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBAS BIEDRĪBA “ĶEPU-ĶEPĀ” Ziedojuma konts: LV37HABA0551030617983 Reģistrācijas numurs: 40008176673 BIC/swift kods: HABALV22 Pay Pal ātrais maksājums: PayPal.Me/kepukepa pay pal: dzab_kepukepa@inbox.lv Jelgavas rajons, Ozolnieku novads, Salgales pagasts ''Rēvici''