aļaskas malamuts

NoraPilsēta: Rīga

Nora meklē mājas un atbildīgus saimniekus. Kaķēnīte izglābta no skarbās dzīves uz ielas, atveseļota, atblusota, attārpota, gatava satikt savus īstos cilvēkus. Kārtīgi apmeklē wc kastīti. Vēl mazliet piesardzīga, bet mācās uzticēties cilvēkam un ar laiku atvērsies. Adoptējama gan atsevišķi, gan kopā ar brālīti Niko

DraudziņšPilsēta: Iecava

Pusgadu nodzīvoja Rīgā uz ielas, kur ieguva locītavu apsaldējumus, un, pateicoties pāris sieviešu entuziasmam, nokļuva pie mums. Šobrīd Draudziņš ir izveseļojies, bet uz laikapstākļu maiņām tomēr lēkā uz trim kājām, jo par sevi atgādina apsaldētā pakaļkāja. Kad cilvēkus iepazīst, ir ļoti mīļš, draudzīgs un jauks. Sākumā brīdinoši uzrūks, kā teikdams: "Nedomā! Es neesmu šāds tāds un varu sargāt gan sevi, gan tevi." Draudziņš noteikti ir piemērots vecāka gadagājuma cilvēkiem. Viņš nav aktīvs, labprāt gulētu blakus dīvānā, kopā ar tevi uzticami skatītos televizoru un izietu mierīgā pastaigā. Draudzīgs ar suņu meitenēm. Mīļie seniori, varbūt vēlaties sniegt Draudziņam skaistas un gaišas mājas un iepriecināt ne tikai suņa sirsniņu, bet arī paši sevi? Полгода прожил в Риге на улице и заболел, но благодаря энтузиазму 2 женщин попал к нам. Теперь Драудзиньш выздоровел, но при переменах погоды всё-таки прыгает на 3 ногах, одна задняя нога чувствительная. Когда познакомится с людьми, то ведёт себя любезно и дружелюбно, может быть охранником. Драудзиньш лучше подошёл бы человеку пожилого возраста. Он не активный, предпочитает лежать на диване, вместе смотреть телевизор и спокойно гулять. Дружит с собаками-девочками. Милые сениоры, может хотите себе верного компаньона?

BrīzePilsēta: Iecava

Brīze. Dusmulis Brī, negantnieks... tā mani sauca biedrības meitenes pirmajās nedēļās. Droši, ka taisnība viņām bija. Tā sāpe, atkal zaudējot mājas, man bija skaudra kā īlens sirdī. Es rūcu. Es rēju. Es rādīju zobus. Pat meitenei, kuru pazinu, es nedevos tā uzreiz... Rēju diennaktīm. Uz visu. Arī uz tukšumu. Un tad ieradās viņas. Sievietes, kuras mani mēdz te visu bildēt. Pāris nedēļas viņas arī kopj mūsu māju. Viņas ir dīvainas. Es reju dusmīgs, bet viņas izliekas, ka es mīļi runāju. "Brīzīte, Brīzīte...", viņas saka. "Kāds nu tur Brīzīte!", man gribas skarbi viņām uzriet, bet sirdī tomēr mostas naiva cerība kā gaismiņa, ka arī es esmu kādam mīļš. Viņas atkal un atkal man ieklāj karalisku gultiņu, neraugoties uz to, ka es visu cenšos izpostīt. Viņas ved mani pastaigā. Un mantiņu man iedeva... Man liekas, ka es viņām sāku pieķerties. "Brīze, mēs tev noteikti atradīsim mājas! Dzirdi, par katru cenu mēs tev tās atradīsim!", viņas saka. Un man tā-ā gribas viņām ticēt! Es reju maz. Un vairs nepostu savu gultiņu. Es daudz un mierīgi guļu, kad viņas ir blakus... Man vajag kādu, kurš ir man blakus! Esmu maza auguma suņu vīriņš. Mana saimniece saslima, es paliku viens. Man ir 8 gadi, un priekšā vēl tikpat... Palīdzi manām meitenēm atrast man mājas...lūdzu? Citādi viņas ir bēdīgas.Un es negribu, ka viņas par nieka Brīzi bēdājas! Brīze ir stiprs vīriņš un pats var savu dzīvi nokārtot!

TelmaPilsēta: Iecava

Telma ir 2,5 gadus veca suņu dāmiņa. Labprāt sadzīvo ar visiem dzīvnekiem. No sākuma var būt bailīga pret cilvēkiem, bet, kad iepazīstas, tad ir mīļa un draudzīga.