morics

KuzjaPilsēta: Iecava

Mani sauc Kuzja, un es esmu 3 gadus vecs runcis. Kādēļ Kuzja? Nu, pirmkārt, esmu viegli ruds, kur neesmu balts, un dvēselē- vasarraibumains! Esmu bikls, tikls mājas gariņš, kurš piemurrā laimes un veiksmes pilnu klēpi tam cilvēkam, kurā ieskatās. Lai pielabinātos man, un lai mana mīlestība uz cilvēku augtu augumā, kā jau mājas gariņam, arī man vajag atstāt pieniņu trauciņā un cepumiņu blakus! Nu labi, mainu cepumiņu uz jēli ceptu steiku! He-he... Solos būt nemanāms, ja tavās mājās nāks ciemiņi! Nu... mājas gariņi tieši tā arī dara! Svešiem nerādās! :P, es nemaz negribu, ka man vai maniem saimniekiem uzliek ļaunu aci! Tad nu notikumus cītīgi vērošu no mājas gariņu slēpņa! Ja tev nav sava mājas gariņa, es no tiesas varētu par tādu kļūt! Nu mazliet jau būs tev jāpacenšAs, lai mēs varētu sadraudzēties cieši jo cieši. Taču varam sākt arī ar drusciņu un mazliet?

Tusīte-trusītePilsēta: Iecava

Šai taksītei nepieciešams ilgāks laiks ,lai pierastu pie jauniem saimniekiem. Vislabāk, ja mājās ir vēl kāds sunītis, kas Tusītei kļūs par draugu, vai jāadoptē kopā ar Zāru. Viņa neēd svešās mājās.Tāpēc vajadzīgs cilvēks, kurš būs tikai viņas.

SkaiPilsēta: Iecava

Skai ir suns, kuru radot Dabas māte jutās iemīlējusies. Kā gan savādāk? Skai ir dievīga. No tiesas un tik ļoti skaists suns, ka vērojot viņu prāts neviļus bur ainiņas no pasaku grāmatām, no kaut kā sena, laimīga un tīra. Iztēle uzzīmē mežu, kur zem tumšajiem egļu stāviem, pārliecināti iespiežot ķepas saules apspīdētajās sūnās, zeltainu kažociņu tik vizinot, meža laumiņas buču uz deguna vai citu brīnumu gaida mūsu Skai. Tomēr brīnums nenāk. Gluži ne-ti-ca-mi ilgi tas nenāk. Skai ir lokana, vingra, bezgala gracioza un gandrīz gribētos teikt- karaliska suņu meitene. Tādus suņus kā viņa glezno...mīl un lolo. Dzīvespriecīga, dzirkstoša, pozitīva. Labi sadzīvo ar citiem suņiem. Kaķus ciena. Cilvēkus dievina. Labsirdīga meitene, kura nepazīst ļaunu. Pie viņas ir pierasts. Viņu ir bauda vērot. Arī mēs, biedrības rūķi, esam tikai cilvēki, kuriem skaistais nav svešs. :), un tomēr šodien mēs izgaismojam Skai, lai tas skaistums iziet pasaulē. Iespējams, tieši tu esi viņas cilvēks... Un tieši tevi viņa gaida. Skai ir 5 gadus jauna. Labprāt dzīvotu voljērā vai ierobežotā teritorijā, kur izskrieties, izdauzīties un izpriecāties. Būtu pozitīvi, ja mājās jau būtu cits suns. Ja draudzīgs. Lai meitenei nav garlaicīgi. Skai ir ne tikai skaista. Viņa ir arī nebēdnīga. Un tik bieži ir jāpasmaida par viņas amizantajām piruetēm!

SusikaPilsēta: Iecava

Susika? Nu jā... nu tā tas ir! Tāds vārdiņš rodas, ja kāds dikti mīlēts un lutināts. Su-su-su-sināts. Utji-putji-pucināts. Jā, jums droši vien liekas, ka mana dzīvīte dikti jauka tad? Ja man vārdiņš kā mīlestībiņa pati? Hm-m-m...nu padomāsim! Es piedzimu mežā. Jā, jā! Pat ne tā kā Mauglis, jo tas puikiņš džungļos nonāca jau kādu brītiņu vecs. Es nē! Es tiešām piedzimu mežā. Alā, kuru mammīte mums, mazuļiem bija sarūpējusi. Pati atradusi piemērotu vietiņu, pati ar nadziņiem izkasījusi un iekārtojusi midziņu. Grūti viņai bija. Manai mammītei! Izbarot sevi un mūs visus. Skriet paslepus pie cilvēkiem un zagt, skriet atpakaļ pie mums un barot. Sākumā ar savu pieniņu, bet tad jau arī ar to, ko nu gadījās nočiept un sarūpēt. Mammīte ļoti baidījās no cilvēkiem. Slēpās meistarīgi. Un slēpa mūs. Bet bērni ir bērni. Mēs nepazinām cilvēka ļaunumu. Un, kad kādā brīnumainā dienā pie mūsu alas uzradās cilvēks, mēs, kucēni, steidzām skaļi viņu pasveicināt! Cilvēks ļoti samulsa. Brītiņu pakavējās un aizgāja. Bet tad nāca vēl. Un vēl. Un daudzas dienas. Viņš nesa mums ņammiņas! <3 Mammīte mana gan neēda, viņa slēpās. Bet mēs, mazuļi, bijām tik laimīgi un priecīgi! Cilvēks izdomāja, ka mežā mēs nevaram palikt. Viņš pasauca biedrības meitenes. Tā es kopā ar māsām un brāļiem nonācu "Ķepu-ķepā". Visi atrada katrs savu kaktiņu. Viena māsiņa mana dzīvo Zviedrijā. Bet es te. Biedrībā. Man ir četri gadi. Es labi satieku gan ar suņiem, gan ar kaķiem. Svešu cilvēku apsveicināšu ar skaļu vau-vau! Savu cilvēku? Man nav sava cilvēka. Dažkārt es iedomājos, ka ir. Tādos brīžos man nodreb sirsniņa, un acu skatiens kļūst kā silts piens, kas izstaro laimes un cerības garaiņus. Mans degungaliņš tad ir Visuma centrs ap kuru rotē manu sapņu mākonis. Bet manas austiņas- aploksnītes ir gatavas sūtīt vēstulītes! Nu gluži kā šodien! Es būtu uzticīga, mīļa savam saimniekam. Brauc ciemos! Nebaidies no mana vau-vau! :), es varbūt arī piedzimu mežā, bet neesmu mežone. Es esmu sunītis, kurš grib mājas <3. Uzticies man! ____________________________________________ Sniedz atbalstu apciemojot, adoptējot, dodot pagaidmājas, ziedojot biedrībai nepieciešamās mantas vai palīdzot finansiāli. T:29733601(Gundega) DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBAS BIEDRĪBA “ĶEPU-ĶEPĀ” Ziedojuma konts: LV37HABA0551030617983 Reģistrācijas numurs: 40008176673 BIC/swift kods: HABALV22 Pay Pal ātrais maksājums: PayPal.Me/kepukepa pay pal: dzab_kepukepa@inbox.lv Jelgavas rajons, Ozolnieku novads, Salgales pagasts ''Rēvici'' #susika #suns #nepercadopte #revici #jelgava #bauska #iecava #dog #shelter #shelterdog #doglovers #instadog #dogofinstagram #adoptdontshop #dzab_adopcijai #otsphoto