kaķenīte

StabiņšPilsēta: Ventspils

3 gadu jauns kaķis mierigs, labprāt pavada laiku ar citiem kaķiem. Runčuks kopā ar savu brāli tika izglābts no ielas un nogādāts uz pagaidu māju. Brālīti jau sen paņema Mājās. Bet viiņš... Viiņš joprojam dzivo sava kaķa "hostelī ". Kas nepatīk, nav zināms.

PuikaPilsēta: Iecava

Mans stāsts aizsākās pirms 5 gadiem, kad es kā mazs kucēns nācu šajā pasaulē. Tiku atņemts savai mammai un aizvests pie daktera. Nedz es, nedz manas māsiņas, nedz brālītis- mēs nebijām slimi. Pie daktera mēs nonācām, jo mūsu saimnieks gribēja mūs iemidzināt. Mūsu bērnišķīgā pīkstēšana un mazu kucēnu šļupsti, sasāpināja vetārsta dvēseli, un viņš nespēja atņemt mums dzīvību. Lūk tā, pateicoties svešam cilvēkam, kurš nezināja nedz manu mammu, nedz redzēja mūs nākam pasaulē, mēs palikām dzīvi. Es izaugu šeit- "Ķepu-ķepā". Manu acu priekšā kā mazi vilnīši ir noņirbējuši simtiem suņu un kaķu, kuri šo gadu laikā laimīgi tika adoptēti. Simtiem cilvēku, kuri nākuši un gājuši. Dažs vienaldzīgs, cits mīļām acīm, bet neviens tā īsti nav manī sajutis gabaliņu no savas dvēseles. Laiks gāja. Lēnām, nesteidzīgi, bet nepielūdzami. Un lai arī es esmu tas suns, kurš gana aktīvi iesaistīts biedrības dzīvē, es jutos vientuļš. Kā mēdz teikt- divas vientulības satikās... Es sadraudzējos ar Strīpiņu. Viņa ir mierīga un klusa. Arī viņa dzīvo Rēvicos kopš kucēna ķepas. Viendien viņa atnāca pie manis un palika. Viņai vienmēr ir bijusi izvēle un pārvietošanās brīvība. Jo viņa ir reti prātīga un muļķības nedara. Bet viņa ir izvēlējusies mani. Viņa lolo un sargā mūsu mazo zemes pleķīti no citiem suņiem. Viņa ir mūsu mājiņas pavarda sargātāja. Reiz mani gribēja adoptēt. Cilvēki atvēra mašīnas durvis, kurās man būtu bijis jākāpj, taču Strīpiņa tik ļoti smilkstēja un tik ļoti gribēja doties man līdzi, ka cilvēks pārdomāja... divus suņus viņš negribēja, bet salauzt Strīpiņas sirdi arī nespēja. Tad nu, šis stāsts ir par mani. Bet patiesībā- par mums abiem. Jo izskatās kā izskatās. Mēs esam adoptējami abi kopā. Uhhhh...es zinu, cik ļoti tas mazina mūsu iespējas tikt adoptētiem! Bet es nevaru viņu atstāt... Viņa nes man kārumus. Viņa man ir. Un es esmu viņai. Pēdējā galerijas bildē, ja aizšķirsi tik tālu, ir viņa- mana Strīpiņa! Un tomēr, var taču tā būt, ka reiz nāks cilvēks, kuram patiksim mēs abi. Un viņš ļaus mums būt savā tuvumā. Kurš novērtēs mūsu uzticību, un to, ka esam draudzīgi. Vai to, ka mēs esam kā četrkājaini mājas gariņi, kuri rada to omulīgo īstu māju sajūtu. Ja vien mums ļauj. Ļausi?! Rekvizīti ziedojumiem: DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBAS BIEDRĪBA “ĶEPU-ĶEPĀ” Ziedojuma konts: LV37HABA0551030617983 Reģistrācijas numurs: 40008176673 BIC/swift kods: HABALV22 Paldies, jūsu DzAB "Ķepu-Ķepā" Jelgavas rajons, Ozolnieku novads, Salgales pagasts ''Rēvici'' T: 29733601

RaitPilsēta: Daugavpils

Aktīvs, ziņkārīgs un ļoti mīļš suns, kuram ļoti nepietiek cilvēku uzmanības

KredoPilsēta: Iecava

Pie mums nokļuva no Liepājas kā mazs kucēns. Izauga un tika adoptēts, bet diemžēl neveiksmīgi. Kredo pie mums atgriezās pārbijies, zaudējis svaru un sācis baidīties no tumsas. Šobrīd viņš ir atguvies un uzņēmis svaru. Kredo ir adoptējams tikai un vienīgi kā mājas mīlulis, uz svešiem uzries un ar savu iespaidīgo augumu nobiedēs, bet Kredo nav sargsuns. Māk labi uzvesties gan iekštelpās, gan ārā. Sadzīvo ar suņiem un kaķiem. Ir ļoti draudzīgs un labs suns. Vai kļūsi par viņa draugu un sabiedroto? К нам попал из Лиепаи как маленьким щенком. Вырос и был одоптирован, но не удачно. Кредо вернулся к нам испуганным, похудел и стал бояться темноты. Сейчас он воспрял и набрал вес. Кредо одоптируется только как семейный любимец. На чужих будет лаять и своей внешностью может напугать, но Кредо не сторожевая собака. Уживается с другими собаками и котами. Кредо - надёжный друг. Станешь его другом и союзником?