stīvs

ĀrčijsPilsēta: Iecava

Ā-ā–ārč! Kad izdzirdu, ka mani sauc, ļepatoju pie žoga. Protams, es ceru, ka tur būs tā sīkā meitene, kura mani sagaidīja izkāpjam Rēvicos... Esmu viņai pieķēries. Bet mani mēdz saukt arī visādi ķēmi... Nu, izdomāju atsaukties arī ķēmiem. Nu tiem, kuri te biežāk grozās. Žēl jau galu-galā paliek to nabaga cilvēku. Suns jau ar nav bez sirds. Tā–ā-ā... mani atveda no Rēzeknes. Mana Latgales sāga mītiem vīta. It kā man bijis saimnieks, gana lādzīgs, bet ne gluži. Aizbrauca naudu pelnīt vai meičām piecirst... es tak nezinu! Bet atstāja mani sargāt OBJEKTU. Objekts izrādījās esam lidojošais šķīvītis un viendien izčabēja, bet es norāvu taku uz patversmi. Patversmē slikti nebija, bet labi ne tik. Neviens mani nemeklēja. Ciemos pie manis nebrauca. Ne vella adoptēt mani negribēja. Tak es i bez mājām labi varētu iztikt! Tā es i teicu tur... patversmē. Lai mani mežā laiž! Bet nelaida... Teica, vai nu kaulainā, vai jauna ģimene! Citādāk tu prom netiksi. Konkrēti atstiepties es negribēju! Nea! Tamdēļ saliku ceļa somu un pārvācos uz šejieni. Uz "Ķepu- ķepā". Laikam tak kaulainā uzspēja man nogrābstīties gar mīkstumiem, es norāvu dermatītu. Staigāju apkārt uz pusi noskūts un pliks! Bet tas nekas. Puse no manis joprojām ir gana spalvaina :P. Nu un plikumi jau arī apvelkas ar spalvu. Tad, lūk! Es te tomēr ceru pazīmēties, un tā kā mājas atrast. Sev. Man ir 5 gadi. Izskatīgs vīrietis. Nopietns. Izteikti pieķeros vienam cilvēkam. Labprāt sargāšu. Kādu zemes gabaliņu, māju un tevi. Visveiksmīgāk integrēšos vecpuiša dārzā... He-he! Vai divu cilvēku mājsaimniecībā. Pie ķēdes- nē. Varu dzīvot ārā, bet būdai ir jābūt! Un voljēram. Vai dārzam ar labu žogu. Kā es satieku ar citiem suņiem? Nū–ū–ū! Esmu dominants. Meičas mīlu, večus nē. Kaķus tā...nu tā. Labāk lai tie sēž kokos, tad vispār netraucē... Izklausos skarbi? Lai nu būtu! Savam cilvēkam es esmu bučmūlis. Citiem tomēr tak arī nepienākas mani bučāt, neesmu taču paduses asaka kaut kāda!

ZĀraPilsēta: Iecava

Es esmu ļoti draudzīga, labsirdīga un man patīk padauzīties. Man ir melna, spīdīga, īsa spalva! Šī suņu meitenīte ir ap desmit mēnešus veca. Jaukts Latvijas dzinējsuns ar pinčeru. Zāra dzīvo tikai mājā iekšā, taču ir iespēja padzīvoties arī pa slēgtu teritoriju.

VillijsPilsēta: Rīga

Runčuks izglābts no ielas dzīves, izārstēts un atkopies. Villijs ir jūtīgs un maigs kaķis, nedaudz bailīgs, dažkārt šņāc, bet tikai no bailēm, ļauj sevi paglaudīt. Visvairāk rotalājas vēlu vakarā, kad neviens nestaigā pa istabu, guļ naktī blakus gultā, dienā uz palodzes. Labi sadzīvo ar citiem kakiem.

SusikaPilsēta: Iecava

Susika? Nu jā... nu tā tas ir! Tāds vārdiņš rodas, ja kāds dikti mīlēts un lutināts. Su-su-su-sināts. Utji-putji-pucināts. Jā, jums droši vien liekas, ka mana dzīvīte dikti jauka tad? Ja man vārdiņš kā mīlestībiņa pati? Hm-m-m...nu padomāsim! Es piedzimu mežā. Jā, jā! Pat ne tā kā Mauglis, jo tas puikiņš džungļos nonāca jau kādu brītiņu vecs. Es nē! Es tiešām piedzimu mežā. Alā, kuru mammīte mums, mazuļiem bija sarūpējusi. Pati atradusi piemērotu vietiņu, pati ar nadziņiem izkasījusi un iekārtojusi midziņu. Grūti viņai bija. Manai mammītei! Izbarot sevi un mūs visus. Skriet paslepus pie cilvēkiem un zagt, skriet atpakaļ pie mums un barot. Sākumā ar savu pieniņu, bet tad jau arī ar to, ko nu gadījās nočiept un sarūpēt. Mammīte ļoti baidījās no cilvēkiem. Slēpās meistarīgi. Un slēpa mūs. Bet bērni ir bērni. Mēs nepazinām cilvēka ļaunumu. Un, kad kādā brīnumainā dienā pie mūsu alas uzradās cilvēks, mēs, kucēni, steidzām skaļi viņu pasveicināt! Cilvēks ļoti samulsa. Brītiņu pakavējās un aizgāja. Bet tad nāca vēl. Un vēl. Un daudzas dienas. Viņš nesa mums ņammiņas! <3 Mammīte mana gan neēda, viņa slēpās. Bet mēs, mazuļi, bijām tik laimīgi un priecīgi! Cilvēks izdomāja, ka mežā mēs nevaram palikt. Viņš pasauca biedrības meitenes. Tā es kopā ar māsām un brāļiem nonācu "Ķepu-ķepā". Visi atrada katrs savu kaktiņu. Viena māsiņa mana dzīvo Zviedrijā. Bet es te. Biedrībā. Man ir četri gadi. Es labi satieku gan ar suņiem, gan ar kaķiem. Svešu cilvēku apsveicināšu ar skaļu vau-vau! Savu cilvēku? Man nav sava cilvēka. Dažkārt es iedomājos, ka ir. Tādos brīžos man nodreb sirsniņa, un acu skatiens kļūst kā silts piens, kas izstaro laimes un cerības garaiņus. Mans degungaliņš tad ir Visuma centrs ap kuru rotē manu sapņu mākonis. Bet manas austiņas- aploksnītes ir gatavas sūtīt vēstulītes! Nu gluži kā šodien! Es būtu uzticīga, mīļa savam saimniekam. Brauc ciemos! Nebaidies no mana vau-vau! :), es varbūt arī piedzimu mežā, bet neesmu mežone. Es esmu sunītis, kurš grib mājas <3. Uzticies man! ____________________________________________ Sniedz atbalstu apciemojot, adoptējot, dodot pagaidmājas, ziedojot biedrībai nepieciešamās mantas vai palīdzot finansiāli. T:29733601(Gundega) DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBAS BIEDRĪBA “ĶEPU-ĶEPĀ” Ziedojuma konts: LV37HABA0551030617983 Reģistrācijas numurs: 40008176673 BIC/swift kods: HABALV22 Pay Pal ātrais maksājums: PayPal.Me/kepukepa pay pal: dzab_kepukepa@inbox.lv Jelgavas rajons, Ozolnieku novads, Salgales pagasts ''Rēvici'' #susika #suns #nepercadopte #revici #jelgava #bauska #iecava #dog #shelter #shelterdog #doglovers #instadog #dogofinstagram #adoptdontshop #dzab_adopcijai #otsphoto