kaķēns

PuikaPilsēta: Iecava

Mans stāsts aizsākās pirms 5 gadiem, kad es kā mazs kucēns nācu šajā pasaulē. Tiku atņemts savai mammai un aizvests pie daktera. Nedz es, nedz manas māsiņas, nedz brālītis- mēs nebijām slimi. Pie daktera mēs nonācām, jo mūsu saimnieks gribēja mūs iemidzināt. Mūsu bērnišķīgā pīkstēšana un mazu kucēnu šļupsti, sasāpināja vetārsta dvēseli, un viņš nespēja atņemt mums dzīvību. Lūk tā, pateicoties svešam cilvēkam, kurš nezināja nedz manu mammu, nedz redzēja mūs nākam pasaulē, mēs palikām dzīvi. Es izaugu šeit- "Ķepu-ķepā". Manu acu priekšā kā mazi vilnīši ir noņirbējuši simtiem suņu un kaķu, kuri šo gadu laikā laimīgi tika adoptēti. Simtiem cilvēku, kuri nākuši un gājuši. Dažs vienaldzīgs, cits mīļām acīm, bet neviens tā īsti nav manī sajutis gabaliņu no savas dvēseles. Laiks gāja. Lēnām, nesteidzīgi, bet nepielūdzami. Un lai arī es esmu tas suns, kurš gana aktīvi iesaistīts biedrības dzīvē, es jutos vientuļš. Kā mēdz teikt- divas vientulības satikās... Es sadraudzējos ar Strīpiņu. Viņa ir mierīga un klusa. Arī viņa dzīvo Rēvicos kopš kucēna ķepas. Viendien viņa atnāca pie manis un palika. Viņai vienmēr ir bijusi izvēle un pārvietošanās brīvība. Jo viņa ir reti prātīga un muļķības nedara. Bet viņa ir izvēlējusies mani. Viņa lolo un sargā mūsu mazo zemes pleķīti no citiem suņiem. Viņa ir mūsu mājiņas pavarda sargātāja. Reiz mani gribēja adoptēt. Cilvēki atvēra mašīnas durvis, kurās man būtu bijis jākāpj, taču Strīpiņa tik ļoti smilkstēja un tik ļoti gribēja doties man līdzi, ka cilvēks pārdomāja... divus suņus viņš negribēja, bet salauzt Strīpiņas sirdi arī nespēja. Tad nu, šis stāsts ir par mani. Bet patiesībā- par mums abiem. Jo izskatās kā izskatās. Mēs esam adoptējami abi kopā. Uhhhh...es zinu, cik ļoti tas mazina mūsu iespējas tikt adoptētiem! Bet es nevaru viņu atstāt... Viņa nes man kārumus. Viņa man ir. Un es esmu viņai. Pēdējā galerijas bildē, ja aizšķirsi tik tālu, ir viņa- mana Strīpiņa! Un tomēr, var taču tā būt, ka reiz nāks cilvēks, kuram patiksim mēs abi. Un viņš ļaus mums būt savā tuvumā. Kurš novērtēs mūsu uzticību, un to, ka esam draudzīgi. Vai to, ka mēs esam kā četrkājaini mājas gariņi, kuri rada to omulīgo īstu māju sajūtu. Ja vien mums ļauj. Ļausi?! Rekvizīti ziedojumiem: DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBAS BIEDRĪBA “ĶEPU-ĶEPĀ” Ziedojuma konts: LV37HABA0551030617983 Reģistrācijas numurs: 40008176673 BIC/swift kods: HABALV22 Paldies, jūsu DzAB "Ķepu-Ķepā" Jelgavas rajons, Ozolnieku novads, Salgales pagasts ''Rēvici'' T: 29733601

MonaPilsēta: Liepāja

3-5 gadus jauna Mona bez mājām palikusi, saimnieces miršanas deļ.Mona saskarsmē ar cilvēku ir droša, mīļa, sirsnīga, lolojama sunīte. Vislabprātāk par savu sauks privātmāju ar sētu, tomēr iekštelpās sunīte ir kārtīga- var doties arī uz dzīvokli.Ja vēlaties MONU saukt par savu mīluļi, sazinieties ar patversmi pa tālruni - 28990174 vai brauciet ciemos (patversmes darba laikā no 14 līdz 18; pirmdienās/otrdienās patversme apmeklētājiem slēgta). Paldies super komandai Nuna Productions par atbalstu!

BellaPilsēta: Rīga

Klasiski eleganta skaistule meklē mājas.

SemsPilsēta: Rīga

Viņu pavisam MAZIŅU IZMETA ĀRĀ :'( likteņa varā, atraujot no mammītes, piemetot kolonijas kaķu mājiņā, kur sēdēja pārbijies un izsalcis. Mazais kamoliņš kopā ar brālīšiem guva glābiņu pagaidmājās, bet īsto MĀJU ŅAUU JAU ILGĀKU LAIKU un pagaidmājas ir patvērums uz laiku, tur nevar palikt mūžīgi! Jaunais saimniek , KUR TU ESI? - mīļruncītis Sems atsevišķi vai kopā ar brālīti TEVI ĻOTI GAIDA! Runčuks Sems pagaidmājās pa šo laiku ir paaudzies un kļuvis par pašapzinīgu mīļruncīti. Ir draudzīgs un viesmīlīgs, kurš par sīkumiem lieki nepārdzīvos. Ja diendusā iegrimis, piemēram, ir palaidis garām zvanu pie durvīm un ir atnākuši ciemiņi, par to nebēdā, - turpina mierīgi snaust uz dīvāna. Gan jau tie ciemiņi paši dīvānu atradīs un tad varēs gan iepazīties, gan pamīļoties un arī paspēlēties :) Sems ir draudzīgs gan ar cilvēku, gan ar citiem kaķiem. Labprāt sastādīs kompāniju vakara filmai, iekārtojoties blakus uz dīvāna, novērtēs, ka tiek paglaudīts, pamīļots, un naktī arī gulēs gultā blakus, bet klēpī mierā sēdēt drīzāk negribēs, ir vēl pusaudzīša vecumā, kad vairāk gribās skraidīt, spēlēties, ķert rotaļu pelītes, saules zaķīšus, un iekarot virsotnes. Sems ir attārpots, kastrēts, vakcinēts, jauns super kaķupuika, kuram ļoti vajag savas īstās mājas atsevišķi vai kopā ar brālīti, Sjomu, jo abi jau ILGĀKU LAIKU ĻOTI GAIDA jauno saimnieku