māsiņas

NikoPilsēta: Rīga

Pūkainā Niko otrais vārds ir Mākonis. Niko pagaidmājās ir no četru mēnešu vecuma, taču vēl ir mazliet kautrīgs no cilvēkiem. Mākonis labprāt pavada laiku ar citiem kaķiem, viņi sarunājas, mazgājas, spēlējas un kopā guļ. Niko ļoti gaida savu saprotošo un pacietīgo saimnieku, kurš meklē kompanjonu savam kaķim, lai kļūtu par draugiem uz mūžu. Niko ir vesels, attārpots, atblusots, vakcinēts, kastrēts, ar tiešām pūkainu un mīkstu kažociņu, ko tā vien gribas pabužināt.

DensPilsēta: Daugavpils

Ļoti gudrs puika, kuram ļoti patīk būt arī labam sargam.

SerjožaPilsēta: Iecava

Serjoža. Esmu 7 gadus vecs runcis. Mani atrada Liepājas kara ostā, guļam uz zemes. Atdodot savu piekto kaķa dzīvību dieviem. Tomēr mani uzstutēja uz ķepām un izārstēja. Ej nu sazini- kā... Kaut ko par nāvēm es jau zinu. Ja jau kaulinā iecērt savus nagus tev sānos, ui...ir grūti tikt no tās vaļā. Taču "Ķepu-ķepā" meitenēm tas izdevās. Atgriest man dzīvību. It kā ar to vēl nebūtu gana, mazliet vēlāk ārstiem radās aizdomas, ka man ir audzējs. Tomēr tas bija diafragmas plīsums. Tikai. It kā- tikai. Ko gan nozīmē salāpīt sīku lopiņu kā es tik smalkās lietās? Man tika veikta ellīgi smaga operācija. Es iztērēju savu sesto dzīvību, lai pamostos. Atkoptos. Bet es tomēr izdzīvoju. Esmu kaķis. Īsts. Kaķis, kurš zina, ka laiks ir vērtība. Līdz ar to, es daru, ko gribu un kā gribu. Es kontrolēju savu dzīvi. Un perimetru sev apkārt. Man augumā cits kaķis neuzkāps, un suns, ļoti iespējams, dabūs vienkārši pa muti. Kā īsts kaķis, es dievekļus neturu. Pats esmu gana dievs... Dažkārt man kārojas, lai mani glauda. Un cilvēks glauda. Citreiz vispār negribas to glaudīšanu, bet ļaujos. Kādu brīdi. Ja galīgi apnīk, un ūsas jau aizgājušas aiz ausīm, tad mēdzu uzšaut cilvēkam ar ķepu. Ir taču jāsaprot tik elementāra komanda, kā "stop"! Nekāda birstēšana pa bebuliņu rokām te arī nesanāks. Neesmu plīša lācis. Es taupu to savu pēdējo kaķa dzīvību. Saprotiet paši, man ir tikai 7! Kaut man vēl ilgi nāktos ko dzīvot un būt. Ja pazīsti cilvēku, kurš man varētu piederēt ar cieņu, iesaki! Kaķis ir glīts ar to vien, ka viņš ir. Un es esmu mākslas darbs, kurš izcili papildinās jūsu mājas interjeru. Protu ilgi un nekustīgi sēdēt! Un citkārt protu ieslēpties šķirbā aiz skapja, ka neviens fenšui netiek izjaukts! Mr-r!? T:29733601(Gundega) Minku māja Dzīvnieku aizsardzības biedrība Ķepu-Ķepā Reģistrācijas numurs: 40008176673 Ziedojuma konts: LV37HABA0551030617983 BIC/swift kods: HABALV22

ŽaģePilsēta: Iecava

Mani sauc Žage. Es esmu 12gadīga dalmāciete. Nonācu biedrībā "uz laiku"... Tā nu saimniekam tie dzīves apstākļi sakārtojās.Gadās. Biedrības pansijā luncinu asti jau vairāk kā gadu. Vai pusotru... Hmm, katrā ziņā krietni pat viena kārtīga suņa pacietībai par ilgu. Kā man šķiet. Pieķeru sevi lūram uz cilvēkiem caur pieri, bet ar naivas cerības izgaismotu purnu. Tiktāl nu ir! Gribu mājas! Ko lai es par sevi pastāstu? Neraugoties uz gadiem, esmu moža. Tālu staigāt man īsti negribas. Toties patīk tā staigāt, lai skaisti! Kā tas ir?! Nu tā! Lai varu visu izostīt, izpētīt, visu izprast... un lai izskatos es smuki! Dalmāciešmeitenes cienīgi! Gadi man nav atņēmuši pašcieņu! Pēdējā laikā bieži aizdomājos par to, ka radu par sevi aplamu priekšstatu. Cilvēki skatās uz mani ar respektu, kas man patīk, tomēr arī mazliet bijīgi viņi skatās. Un tas nav īsti forši! Ņemot vērā, ka es esmu ieinteresēta atrast jaunas mājas! Cilvēki domā, ka es esmu dusmīga. Bet nē–ē–ē...man vienkārši daba ir iedevusi "pokera purnu", kas slēpj emocijas. Es stabili stāvu uz savām četrām ķepām! Var būt izskatos draudīgi? Bet tā vienkārši ir mana ikdienas stāja! Pret cilvēkiem es esmu laba. Mīlīga un jauka. Slikti satieku ar citiem suņiem. Un kaķus neciešu ne acu galā. Bet man taču ar cilvēku jādzīvo, nevis ar kaķi... Kaķis taču nevar mani adoptēt, bet cilvēks var! Es ļoti ceru, ka mani sastaps cilvēks, kuram es drīkstēšu būt uzticama. Neraugoties uz to, ka esmu gados. Es tomēr atļaušos cerēt un ticēt!