nika

RudiPilsēta: Jūrmala

Nereti gadās, ka saimnieks-seniors aiziet mūžībā un četrkājainais draugs paliek viens. Bērni un radi, draugi un mantinieki vienkārši izmet dzīvnieku uz ielas. Tā ari notika ar Rudisu. Mantinieki pievāca māju, pārdeva to citiem, kopa ar suni. Tikai aizmirsa paprasīt jauniem saimniekiem, vai viņiem vajadzīgs šīs suns. Atbrauca strādnieki remontēt māju un kādu laiku rūpējas par Rudisu. Vēlak ari viņiem nebija vajadzīgs suns. Tā Rudis tika Slokas dzīvnieku patversmē. Nu ko lai pateikt nabaga Rudisam, kurš 11 gadus kalpoja savam saimniekam, mīlēja viņu, rūpējas par viņu un pēkšņi palika lieka manta. Talr.26 326 974 Руди. Солнечный пёсик))) Во время прогулок ведёт себя хорошо, поводок не тянет. Руди ростом до колена. Ему хорошо будет жить как в квартире, так и в доме. Подойдёт и людям в возрасте, будет вашим лучшим другом и будет дарить позитив каждый день. )) Здоровье у него крепкое, проживёт ещё много лет) ОБОЖАЕТ играть, ловить снежки и бегать за палочкой)) Контактный мальчишка. У которого за спиной своя грустная история. Он очередной брошенка. При переезде - просто оставили. Рабочие жалели его и ухаживали, но потом - вариантов не было. Так он и оказался в Юрмальском приюте. Звоните, ответим на все вопросы. Talr.26 326 974

MurkaPilsēta: Ventspils

Meitene, sterilizēta, ļoti sirsnīga, mierīga. No cilvēka mazliet baidās. Labi sadzīvo ar citiem kaķiem. Atrodas pagaidu namā Ventspili. tel. 29 288 968

Divas kaķenītesPilsēta: Rīga

Abas skaistās māsiņas ir šīs vasaras bērni. Meitenēm ir arī brālītis, kurš, pirms kāda laiciņa jau laimīgi adoptēts, ir mīļš un priekšzīmīgs astainis savā jaunajā ģimenē. Kaķenītēm tāda laime pagaidām vēl nav uzsmaidījusi. Viņas regulāri tiek pabarotas un šad tad ielaistas arī pasildīties, bet ar to ir par maz. Īpaši tagad, kad iestājies aukstais gadalaiks, ķepiņām un deguntiņiem ir tik auksti. Pūkaines ir aptuveni 5 mēnešus jaunas, attārpotas, no cilvēkiem nebaidās. Viņām ļoti, ļoti vajadzīgas pastāvīgas mājas un mīloši cilvēki. Ideāli būtu, ja abas varētu adoptēt uz vienām mājām.

ĀrčijsPilsēta: Iecava

Ā-ā–ārč! Kad izdzirdu, ka mani sauc, ļepatoju pie žoga. Protams, es ceru, ka tur būs tā sīkā meitene, kura mani sagaidīja izkāpjam Rēvicos... Esmu viņai pieķēries. Bet mani mēdz saukt arī visādi ķēmi... Nu, izdomāju atsaukties arī ķēmiem. Nu tiem, kuri te biežāk grozās. Žēl jau galu-galā paliek to nabaga cilvēku. Suns jau ar nav bez sirds. Tā–ā-ā... mani atveda no Rēzeknes. Mana Latgales sāga mītiem vīta. It kā man bijis saimnieks, gana lādzīgs, bet ne gluži. Aizbrauca naudu pelnīt vai meičām piecirst... es tak nezinu! Bet atstāja mani sargāt OBJEKTU. Objekts izrādījās esam lidojošais šķīvītis un viendien izčabēja, bet es norāvu taku uz patversmi. Patversmē slikti nebija, bet labi ne tik. Neviens mani nemeklēja. Ciemos pie manis nebrauca. Ne vella adoptēt mani negribēja. Tak es i bez mājām labi varētu iztikt! Tā es i teicu tur... patversmē. Lai mani mežā laiž! Bet nelaida... Teica, vai nu kaulainā, vai jauna ģimene! Citādāk tu prom netiksi. Konkrēti atstiepties es negribēju! Nea! Tamdēļ saliku ceļa somu un pārvācos uz šejieni. Uz "Ķepu- ķepā". Laikam tak kaulainā uzspēja man nogrābstīties gar mīkstumiem, es norāvu dermatītu. Staigāju apkārt uz pusi noskūts un pliks! Bet tas nekas. Puse no manis joprojām ir gana spalvaina :P. Nu un plikumi jau arī apvelkas ar spalvu. Tad, lūk! Es te tomēr ceru pazīmēties, un tā kā mājas atrast. Sev. Man ir 5 gadi. Izskatīgs vīrietis. Nopietns. Izteikti pieķeros vienam cilvēkam. Labprāt sargāšu. Kādu zemes gabaliņu, māju un tevi. Visveiksmīgāk integrēšos vecpuiša dārzā... He-he! Vai divu cilvēku mājsaimniecībā. Pie ķēdes- nē. Varu dzīvot ārā, bet būdai ir jābūt! Un voljēram. Vai dārzam ar labu žogu. Kā es satieku ar citiem suņiem? Nū–ū–ū! Esmu dominants. Meičas mīlu, večus nē. Kaķus tā...nu tā. Labāk lai tie sēž kokos, tad vispār netraucē... Izklausos skarbi? Lai nu būtu! Savam cilvēkam es esmu bučmūlis. Citiem tomēr tak arī nepienākas mani bučāt, neesmu taču paduses asaka kaut kāda!