rudais kaķis

KPilsēta: Ventspils

K

SerjožaPilsēta: Iecava

Serjoža. Esmu 7 gadus vecs runcis. Mani atrada Liepājas kara ostā, guļam uz zemes. Atdodot savu piekto kaķa dzīvību dieviem. Tomēr mani uzstutēja uz ķepām un izārstēja. Ej nu sazini- kā... Kaut ko par nāvēm es jau zinu. Ja jau kaulinā iecērt savus nagus tev sānos, ui...ir grūti tikt no tās vaļā. Taču "Ķepu-ķepā" meitenēm tas izdevās. Atgriest man dzīvību. It kā ar to vēl nebūtu gana, mazliet vēlāk ārstiem radās aizdomas, ka man ir audzējs. Tomēr tas bija diafragmas plīsums. Tikai. It kā- tikai. Ko gan nozīmē salāpīt sīku lopiņu kā es tik smalkās lietās? Man tika veikta ellīgi smaga operācija. Es iztērēju savu sesto dzīvību, lai pamostos. Atkoptos. Bet es tomēr izdzīvoju. Esmu kaķis. Īsts. Kaķis, kurš zina, ka laiks ir vērtība. Līdz ar to, es daru, ko gribu un kā gribu. Es kontrolēju savu dzīvi. Un perimetru sev apkārt. Man augumā cits kaķis neuzkāps, un suns, ļoti iespējams, dabūs vienkārši pa muti. Kā īsts kaķis, es dievekļus neturu. Pats esmu gana dievs... Dažkārt man kārojas, lai mani glauda. Un cilvēks glauda. Citreiz vispār negribas to glaudīšanu, bet ļaujos. Kādu brīdi. Ja galīgi apnīk, un ūsas jau aizgājušas aiz ausīm, tad mēdzu uzšaut cilvēkam ar ķepu. Ir taču jāsaprot tik elementāra komanda, kā "stop"! Nekāda birstēšana pa bebuliņu rokām te arī nesanāks. Neesmu plīša lācis. Es taupu to savu pēdējo kaķa dzīvību. Saprotiet paši, man ir tikai 7! Kaut man vēl ilgi nāktos ko dzīvot un būt. Ja pazīsti cilvēku, kurš man varētu piederēt ar cieņu, iesaki! Kaķis ir glīts ar to vien, ka viņš ir. Un es esmu mākslas darbs, kurš izcili papildinās jūsu mājas interjeru. Protu ilgi un nekustīgi sēdēt! Un citkārt protu ieslēpties šķirbā aiz skapja, ka neviens fenšui netiek izjaukts! Mr-r!? T:29733601(Gundega) Minku māja Dzīvnieku aizsardzības biedrība Ķepu-Ķepā Reģistrācijas numurs: 40008176673 Ziedojuma konts: LV37HABA0551030617983 BIC/swift kods: HABALV22

EllaPilsēta: Iecava

Sveiki! Te Ella! Bez mazumiņa teju vai vakar mani atveda uz šejieni. Man ir trīs gadi. Un līdz šim es dzīvoju Olaines dārziņos, kur dārza mājiņā mitinājās arī mani saimnieki. Jā, es sargāju mazu, mazu dārza mājiņu. Man pašai bija atvēlēta maza, maza būdiņa. Un īsa, īsa ķēdīte. Ķēdes garums bija tāds, ka es no degungala līdz astes galam i ta esmu garāka! Nesen mans saimnieks nomira. Viņš mani allaž pieskatīja, baroja un rūpējās par mani kā prata. Viņš strādīgs bija un gana labs. Taču viņš nomira. Un viss. Palikām mēs ar saimnieci divas vien... Viņai bija alkohols un ciemiņi. Man nebija nekā. Un neviena. Pat ēdiena trauciņā. Man nācās ēst gana dīvainas lietas, jo normālas barības nebija. Kaimiņu kaķu tantes apžēlojās un sāka mani piebarot ar to, ko kaķi nosmādējuši. Es skumu pēc saimnieka. Kaut arī viņš mēdza iedzert, šāds posts viņa dzīves laikā mājā nebija. Lai es paliktu neēdusi...nu, nē! Tā nebija gan! Nāca Olaines cilvēki un centās manu saimnieci pierunāt, lai viņa atdod mani patversmei. Ilgi jāpierunā nebija. Viņa īpaši nepretojās. Un arī es ne... Kad atbrauca mašīna, es gana labprātīgi iekāpu tajā. Es gribēju prom. Un es negribēju... aiz muguras palika mana dzīve, kuru es apzinu. Pretī lūkojās jauna... Kas būs, ko tā nesīs? Es nezinu. Pašlaik esmu apmulsusi un nopietna. Mazliet rūcinos. Apdomāšu jauno lietu kārtību, vakcinēšos, čipēšos un jā, mani arī sterilizēs. Nu, pēc mēneša vai pusotra būšu gatava jaunu māju piedāvājumiem? Jā. Bet ciemos brauc jau tagad...a ja nu es tev nāvīgi traki iepatīkos?!

MoPilsēta: Daugavpils

Мальчик серо-белого окраса , воздаст 11 мес., привит комплексной вакциной и от бешенства, кастрирован, обработан от глистов и от блох. Хороший перспективный охранник, активный. Ждет надежных хозяев.