Pukainis.lv
mona

mona

3-5 gadus jauna Mona bez mājām palikusi, saimnieces miršanas deļ.Mona saskarsmē ar cilvēku ir droša, mīļa, sirsnīga, lolojama sunīte. Vislabprātāk par savu sauks privātmāju ar sētu, tomēr iekštelpās sunīte ir kārtīga- var doties arī uz dzīvokli.Ja vēlaties MONU saukt par savu mīluļi, sazinieties ar patversmi pa tālruni - 28990174 vai brauciet ciemos (patversmes darba laikā no 14 līdz 18; pirmdienās/otrdienās patversme apmeklētājiem slēgta). Paldies super komandai Nuna Productions par atbalstu!

Aizpildi kontaktformu un satiec jaunu draugu!

Es piekrītu manu personas datu apstrādei

Mēs sazināsimies ar Jums dienas laikā, lai sarunātu vietu un laiku, kur satiksiet mīluli

CITI DZĪVNIEKI

puma_photo

PumaPilsēta: Iecava

Esmu Puma! Vēl ne tik sen es gadiem dzīvoju pilnīgā badā. Vēl ne tik sen es atradu iespēju kā aizbēgt no sava saimnieka. Mana pēdējā robeža bija tuvu. Es biju zaudējusi ne tikai miesu, bet teju vai arī veselo saprātu. Kad izbadējusies izlauzos brīvībā, klīdu apkārt ar vienu-vienīgu domu: "Ēst! Man vajag ko apēst! Vienalga- ko!". Tādu mani arī sastapa mana glābēja- Evita Skrindževska. Kāda jauka un centīga sieviete... viņa nogādāja mani "Ķepu-ķepā". Savas pirmās dienas Ķepās es īsti neatceros. Tur bija ārsti, un tur bija izsalkuma migla acu priekšā... Šodien man kauns pat domāt, cik neganti izsalkusi un alkatīgi rijīga es biju tajā laikā. Man likās, ka visi suņi ir mani konkurenti uz barību...ka viņus jānolamā kārtīgi! Un visa sīka radība man likās esam pusdienas... Cilvēki? Tie ir mana vājība. Pat galējā badā es nespēju savādāk skatīties uz cilvēku, kā uz draugu, cerības stariņu un kaut ko labu. Es nezinu, kādēļ tā ir...vajadzētu taču dusmoties. Ka tik ilgi badinājuši, turējuši ķēdē, bez iespējas kaut man pašai sev ko nomedīt... Bet nē. Es nevaru dusmoties uz cilvēku. Man nesanāk. Tagad mana vilniņa gandrīz ir nomainījusies. Es atkal kļūstu par skaistu, medus baltu laikas metisu... Sāku draudzēties ar suņiem. Ar mani var iziet jaukās pastaigās. Es vairs nedzīvoju bezgalīgā medību režīmā. Tagad es spēju arī vienkārši gulēt meža sūnās un mierīgi klausīties kā pukst dabas sirds... Tagad es spēju iet blakus cilvēkam un redzēt Sauli, kokus, zāli, ceļa olīšus un smiltis zem ķepām. Ieelpot vasaras smaržu, izšķirt desmitiem augu aromātus un nemeklēt starp tiem ko apēdamu. Tagad es mācos vienkārši būt... Pagaidām man vēl jāturpina ārstēt auss iekaisums. Bet palēnām es uzdrošinos sākt domāt par jaunām mājām, jauniem saimniekiem un jaunām iespējām tapt mīlētai. Es zinu, ka mans vecais saimnieks nav saņēmis sodu...par manis nobadināšanu. Taču domāju, ka viņš pats sev ir sods. Cik laimīgs gan var būt, ik dienu skatoties uz izģindušu suni un liedzot tam barības sauju?
Dzimumsmeitene Vecums6 gadi Izmērsvidējs
sona_photo

SonaPilsēta: Jūrmala

Жила она в укромном уголке приюта. В приюте уже пару лет точно. Очень хочется верить, что она ещё вспомнит как это быть домашней собачкой, любимицей. Девочка взрослая, лет 8-10. Называем её Сона) Спокойная, контактная, гулять с ней одно удовольствие) (с котиками не дружна.) Приезжайте знакомиться (Юрмала, Слока, Дзирнаву 8) Просьба сначала связаться по телефону. ОЧЕНЬ очень вас ждёт. Меня не замечают Меня забыли? Я тут одна.. так долго, что дни уже не сосчитать Почему, что сделала? Что заслужила быть одна, и тут.. Не знаю, люблю ли я теперь людей.. Ведь я им не нужна, любовь моя им не нужна! Мне здесь прожить всю жизнь, наверное.. Все ходят мимо.. Ну да ладно, пойду в будку я обратно Мечтать. Нет, вспоминать.. О кроватке, руках людских, тепло от них Хочу я спать, во сне мне лучше, там человек, его любовь. Ведь больше ничего мне и не нужно...
Dzimumsmeitene Vecums9 gadi Izmērsvidējs
Ārčijs_photo

ĀrčijsPilsēta: Iecava

Ā-ā–ārč! Kad izdzirdu, ka mani sauc, ļepatoju pie žoga. Protams, es ceru, ka tur būs tā sīkā meitene, kura mani sagaidīja izkāpjam Rēvicos... Esmu viņai pieķēries. Bet mani mēdz saukt arī visādi ķēmi... Nu, izdomāju atsaukties arī ķēmiem. Nu tiem, kuri te biežāk grozās. Žēl jau galu-galā paliek to nabaga cilvēku. Suns jau ar nav bez sirds. Tā–ā-ā... mani atveda no Rēzeknes. Mana Latgales sāga mītiem vīta. It kā man bijis saimnieks, gana lādzīgs, bet ne gluži. Aizbrauca naudu pelnīt vai meičām piecirst... es tak nezinu! Bet atstāja mani sargāt OBJEKTU. Objekts izrādījās esam lidojošais šķīvītis un viendien izčabēja, bet es norāvu taku uz patversmi. Patversmē slikti nebija, bet labi ne tik. Neviens mani nemeklēja. Ciemos pie manis nebrauca. Ne vella adoptēt mani negribēja. Tak es i bez mājām labi varētu iztikt! Tā es i teicu tur... patversmē. Lai mani mežā laiž! Bet nelaida... Teica, vai nu kaulainā, vai jauna ģimene! Citādāk tu prom netiksi. Konkrēti atstiepties es negribēju! Nea! Tamdēļ saliku ceļa somu un pārvācos uz šejieni. Uz "Ķepu- ķepā". Laikam tak kaulainā uzspēja man nogrābstīties gar mīkstumiem, es norāvu dermatītu. Staigāju apkārt uz pusi noskūts un pliks! Bet tas nekas. Puse no manis joprojām ir gana spalvaina :P. Nu un plikumi jau arī apvelkas ar spalvu. Tad, lūk! Es te tomēr ceru pazīmēties, un tā kā mājas atrast. Sev. Man ir 5 gadi. Izskatīgs vīrietis. Nopietns. Izteikti pieķeros vienam cilvēkam. Labprāt sargāšu. Kādu zemes gabaliņu, māju un tevi. Visveiksmīgāk integrēšos vecpuiša dārzā... He-he! Vai divu cilvēku mājsaimniecībā. Pie ķēdes- nē. Varu dzīvot ārā, bet būdai ir jābūt! Un voljēram. Vai dārzam ar labu žogu. Kā es satieku ar citiem suņiem? Nū–ū–ū! Esmu dominants. Meičas mīlu, večus nē. Kaķus tā...nu tā. Labāk lai tie sēž kokos, tad vispār netraucē... Izklausos skarbi? Lai nu būtu! Savam cilvēkam es esmu bučmūlis. Citiem tomēr tak arī nepienākas mani bučāt, neesmu taču paduses asaka kaut kāda!
Dzimumspuika Vecums5 gadi Izmērsliels

Kontakti

Tālr.: +371 2915 1915
E-pasts: info@pukainis.lv

Seko mums


KONFIDENCIALITĀTES POLITIKA
Copyrights © 2016. pukainis.lv Visas tiesības aizsargātas

Pukainis.lv palīdz atrast jaunas mājas kaķiem un suņiem, kuri dzīvo dzīvnieku patversmēs. Sniedzam atbalstu, lai dzīvnieki varētu atrast sev saimnieku.