Pukainis.lv
darko

darko

  • Dzimums puika
  • Vecums 8 gadi
  • Izmērs vidējs
  • Pilsēta Iecava
  • Patversme "Kepu-ķepā"
  • Tālrunis Rādīt tālruņa numuru    29733601

Internetā mani iesauca par suni bez vārda... Nav iedomājams, vai viens suns var vēl vairāk pazust nekurienē, ja tam pat vārda nav!? Tad nu jums būs zināt, ka mani sauc Darko! Es izskatos vecāks nekā patiesībā esmu. Jā... man ir 8. Ne daudz, ne maz, bet drīzāk tomēr maz. Ja es tā plānoju līdz 15 dzīvot vismaz. Taču cilvēki uz mani bieži skatās tā, it kā es kāds mūžsens. Nē! Es neesmu mūžsens. Es vienkārši esmu bēdīgs. Mazas skumjas iezagušās manā lielajā suņa sirdī. Tās dara lēnas manas ķepas. Tās dara domīgu manu skatienu. Laiks, tas laiks, kad es biju laimīgs ir tāls. Un iespējams, es pats esmu šādu laiku izdomājis. Nav nekā laimīga mētāties pa tēvzemes ārēm. Bez cilvēka, kuram es būtu nozīmīgs. Te Latgalē, te Zemgalē. No patversmes uz patversmi... Mainās valoda. Un sienas. Bet mana vientulība nemainās nekad. Šodiena man atnesa jaunas pārdomas. Ienāca patversmes darbinieks un teica, ka esmu biedrībā pietiekami ilgi, un man pienācis laiks iziet cilvēkos! Man pielika pavadu, un mēs devāmies ārā... Tā nu es pastaigājos. Mans ciemiņš bija sieviete... Viņa bija jauka. Mierīga. Nesteidzīga. Es soļoju viņai blakus tikpat apdomīgi. Uz citiem suņiem es nerēju. Sastaptos kaķus liku mierā. Es biju prātīgs. Jo vispār tāds esmu. Ar godu pieņēmu šo jauno darbiņu- biedrības ciemiņu staidzināšanu! Es liku savas ķepas pie zemes, bet galvā plosījās apmulsušu putnu spārni. Cik skaisti gan ir tā soļot blakus cilvēkam! Cik reibinoši ir šie pieskārieni un uzmanība! Un tomēr- sāpīgi!? Jo gaistoši. Pastaiga noslēdzās. Mans darbiņš beidzās. Es devos atpakaļ... Voljērā es atgriezos apjucis. Spiedos klāt darbinieka kājām, it kā vēlētos ko teikt. Un man tiešām gribējās kaut ko teikt, tikai es nezināju- ko... un kā. Vai- kam? Mīļais Cilvēk! Es nezinu, vai tu vēlies mani saukt par savu suni... Bet zini, ka es vēlos tevi saukt par savu saimnieku! Jā, es esmu bikls. Un mazliet savrups. Bet tev jāsaprot, tas tamdēļ, ka man Tevis nav! Brauc ciemos! Kļūsti par manu cilvēku... Parunājies, pakasi aiz auss...iziesim pastaigā. Lūdzu, vienkārši atbrauc! Izrunā manu vārdu. Un neļauj man pazust... atkal.

CITI DZĪVNIEKI

Žaģe_photo

ŽaģePilsēta: Iecava

Mani sauc Žage. Es esmu 12gadīga dalmāciete. Nonācu biedrībā "uz laiku"... Tā nu saimniekam tie dzīves apstākļi sakārtojās.Gadās. Biedrības pansijā luncinu asti jau vairāk kā gadu. Vai pusotru... Hmm, katrā ziņā krietni pat viena kārtīga suņa pacietībai par ilgu. Kā man šķiet. Pieķeru sevi lūram uz cilvēkiem caur pieri, bet ar naivas cerības izgaismotu purnu. Tiktāl nu ir! Gribu mājas! Ko lai es par sevi pastāstu? Neraugoties uz gadiem, esmu moža. Tālu staigāt man īsti negribas. Toties patīk tā staigāt, lai skaisti! Kā tas ir?! Nu tā! Lai varu visu izostīt, izpētīt, visu izprast... un lai izskatos es smuki! Dalmāciešmeitenes cienīgi! Gadi man nav atņēmuši pašcieņu! Pēdējā laikā bieži aizdomājos par to, ka radu par sevi aplamu priekšstatu. Cilvēki skatās uz mani ar respektu, kas man patīk, tomēr arī mazliet bijīgi viņi skatās. Un tas nav īsti forši! Ņemot vērā, ka es esmu ieinteresēta atrast jaunas mājas! Cilvēki domā, ka es esmu dusmīga. Bet nē–ē–ē...man vienkārši daba ir iedevusi "pokera purnu", kas slēpj emocijas. Es stabili stāvu uz savām četrām ķepām! Var būt izskatos draudīgi? Bet tā vienkārši ir mana ikdienas stāja! Pret cilvēkiem es esmu laba. Mīlīga un jauka. Slikti satieku ar citiem suņiem. Un kaķus neciešu ne acu galā. Bet man taču ar cilvēku jādzīvo, nevis ar kaķi... Kaķis taču nevar mani adoptēt, bet cilvēks var! Es ļoti ceru, ka mani sastaps cilvēks, kuram es drīkstēšu būt uzticama. Neraugoties uz to, ka esmu gados. Es tomēr atļaušos cerēt un ticēt!
Dzimumsmeitene Vecums12 gadi Izmērsliels

Pukainis.lv palīdz atrast jaunas mājas kaķiem un suņiem, kuri dzīvo dzīvnieku patversmēs. Sniedzam atbalstu, lai dzīvnieki varētu atrast sev saimnieku.