Pukainis.lv
darko

darko

  • Dzimums puika
  • Vecums 8 gadi
  • Izmērs vidējs
  • Pilsēta Iecava
  • Patversme "Kepu-ķepā"
  • Tālrunis Rādīt tālruņa numuru    29733601

Internetā mani iesauca par suni bez vārda... Nav iedomājams, vai viens suns var vēl vairāk pazust nekurienē, ja tam pat vārda nav!? Tad nu jums būs zināt, ka mani sauc Darko! Es izskatos vecāks nekā patiesībā esmu. Jā... man ir 8. Ne daudz, ne maz, bet drīzāk tomēr maz. Ja es tā plānoju līdz 15 dzīvot vismaz. Taču cilvēki uz mani bieži skatās tā, it kā es kāds mūžsens. Nē! Es neesmu mūžsens. Es vienkārši esmu bēdīgs. Mazas skumjas iezagušās manā lielajā suņa sirdī. Tās dara lēnas manas ķepas. Tās dara domīgu manu skatienu. Laiks, tas laiks, kad es biju laimīgs ir tāls. Un iespējams, es pats esmu šādu laiku izdomājis. Nav nekā laimīga mētāties pa tēvzemes ārēm. Bez cilvēka, kuram es būtu nozīmīgs. Te Latgalē, te Zemgalē. No patversmes uz patversmi... Mainās valoda. Un sienas. Bet mana vientulība nemainās nekad. Šodiena man atnesa jaunas pārdomas. Ienāca patversmes darbinieks un teica, ka esmu biedrībā pietiekami ilgi, un man pienācis laiks iziet cilvēkos! Man pielika pavadu, un mēs devāmies ārā... Tā nu es pastaigājos. Mans ciemiņš bija sieviete... Viņa bija jauka. Mierīga. Nesteidzīga. Es soļoju viņai blakus tikpat apdomīgi. Uz citiem suņiem es nerēju. Sastaptos kaķus liku mierā. Es biju prātīgs. Jo vispār tāds esmu. Ar godu pieņēmu šo jauno darbiņu- biedrības ciemiņu staidzināšanu! Es liku savas ķepas pie zemes, bet galvā plosījās apmulsušu putnu spārni. Cik skaisti gan ir tā soļot blakus cilvēkam! Cik reibinoši ir šie pieskārieni un uzmanība! Un tomēr- sāpīgi!? Jo gaistoši. Pastaiga noslēdzās. Mans darbiņš beidzās. Es devos atpakaļ... Voljērā es atgriezos apjucis. Spiedos klāt darbinieka kājām, it kā vēlētos ko teikt. Un man tiešām gribējās kaut ko teikt, tikai es nezināju- ko... un kā. Vai- kam? Mīļais Cilvēk! Es nezinu, vai tu vēlies mani saukt par savu suni... Bet zini, ka es vēlos tevi saukt par savu saimnieku! Jā, es esmu bikls. Un mazliet savrups. Bet tev jāsaprot, tas tamdēļ, ka man Tevis nav! Brauc ciemos! Kļūsti par manu cilvēku... Parunājies, pakasi aiz auss...iziesim pastaigā. Lūdzu, vienkārši atbrauc! Izrunā manu vārdu. Un neļauj man pazust... atkal.

CITI DZĪVNIEKI

susika_photo

SusikaPilsēta: Iecava

Susika? Nu jā... nu tā tas ir! Tāds vārdiņš rodas, ja kāds dikti mīlēts un lutināts. Su-su-su-sināts. Utji-putji-pucināts. Jā, jums droši vien liekas, ka mana dzīvīte dikti jauka tad? Ja man vārdiņš kā mīlestībiņa pati? Hm-m-m...nu padomāsim! Es piedzimu mežā. Jā, jā! Pat ne tā kā Mauglis, jo tas puikiņš džungļos nonāca jau kādu brītiņu vecs. Es nē! Es tiešām piedzimu mežā. Alā, kuru mammīte mums, mazuļiem bija sarūpējusi. Pati atradusi piemērotu vietiņu, pati ar nadziņiem izkasījusi un iekārtojusi midziņu. Grūti viņai bija. Manai mammītei! Izbarot sevi un mūs visus. Skriet paslepus pie cilvēkiem un zagt, skriet atpakaļ pie mums un barot. Sākumā ar savu pieniņu, bet tad jau arī ar to, ko nu gadījās nočiept un sarūpēt. Mammīte ļoti baidījās no cilvēkiem. Slēpās meistarīgi. Un slēpa mūs. Bet bērni ir bērni. Mēs nepazinām cilvēka ļaunumu. Un, kad kādā brīnumainā dienā pie mūsu alas uzradās cilvēks, mēs, kucēni, steidzām skaļi viņu pasveicināt! Cilvēks ļoti samulsa. Brītiņu pakavējās un aizgāja. Bet tad nāca vēl. Un vēl. Un daudzas dienas. Viņš nesa mums ņammiņas! <3 Mammīte mana gan neēda, viņa slēpās. Bet mēs, mazuļi, bijām tik laimīgi un priecīgi! Cilvēks izdomāja, ka mežā mēs nevaram palikt. Viņš pasauca biedrības meitenes. Tā es kopā ar māsām un brāļiem nonācu "Ķepu-ķepā". Visi atrada katrs savu kaktiņu. Viena māsiņa mana dzīvo Zviedrijā. Bet es te. Biedrībā. Man ir četri gadi. Es labi satieku gan ar suņiem, gan ar kaķiem. Svešu cilvēku apsveicināšu ar skaļu vau-vau! Savu cilvēku? Man nav sava cilvēka. Dažkārt es iedomājos, ka ir. Tādos brīžos man nodreb sirsniņa, un acu skatiens kļūst kā silts piens, kas izstaro laimes un cerības garaiņus. Mans degungaliņš tad ir Visuma centrs ap kuru rotē manu sapņu mākonis. Bet manas austiņas- aploksnītes ir gatavas sūtīt vēstulītes! Nu gluži kā šodien! Es būtu uzticīga, mīļa savam saimniekam. Brauc ciemos! Nebaidies no mana vau-vau! :), es varbūt arī piedzimu mežā, bet neesmu mežone. Es esmu sunītis, kurš grib mājas <3. Uzticies man! ____________________________________________ Sniedz atbalstu apciemojot, adoptējot, dodot pagaidmājas, ziedojot biedrībai nepieciešamās mantas vai palīdzot finansiāli. T:29733601(Gundega) DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBAS BIEDRĪBA “ĶEPU-ĶEPĀ” Ziedojuma konts: LV37HABA0551030617983 Reģistrācijas numurs: 40008176673 BIC/swift kods: HABALV22 Pay Pal ātrais maksājums: PayPal.Me/kepukepa pay pal: dzab_kepukepa@inbox.lv Jelgavas rajons, Ozolnieku novads, Salgales pagasts ''Rēvici'' #susika #suns #nepercadopte #revici #jelgava #bauska #iecava #dog #shelter #shelterdog #doglovers #instadog #dogofinstagram #adoptdontshop #dzab_adopcijai #otsphoto
Dzimumsmeitene Vecums4 gadi Izmērsliels

Kontakti

Tālr.: +371 2915 1915
E-pasts: info@pukainis.lv

Seko mums


KONFIDENCIALITĀTES POLITIKA
Copyrights © 2016. pukainis.lv Visas tiesības aizsargātas

Pukainis.lv palīdz atrast jaunas mājas kaķiem un suņiem, kuri dzīvo dzīvnieku patversmēs. Sniedzam atbalstu, lai dzīvnieki varētu atrast sev saimnieku.