mīļš kaķis

SonaPilsēta: Jūrmala

Жила она в укромном уголке приюта. В приюте уже пару лет точно. Очень хочется верить, что она ещё вспомнит как это быть домашней собачкой, любимицей. Девочка взрослая, лет 8-10. Называем её Сона) Спокойная, контактная, гулять с ней одно удовольствие) (с котиками не дружна.) Приезжайте знакомиться (Юрмала, Слока, Дзирнаву 8) Просьба сначала связаться по телефону. ОЧЕНЬ очень вас ждёт. Меня не замечают Меня забыли? Я тут одна.. так долго, что дни уже не сосчитать Почему, что сделала? Что заслужила быть одна, и тут.. Не знаю, люблю ли я теперь людей.. Ведь я им не нужна, любовь моя им не нужна! Мне здесь прожить всю жизнь, наверное.. Все ходят мимо.. Ну да ладно, пойду в будку я обратно Мечтать. Нет, вспоминать.. О кроватке, руках людских, тепло от них Хочу я спать, во сне мне лучше, там человек, его любовь. Ведь больше ничего мне и не нужно...

LeilaPilsēta: Valmiera

Melnā kucīte Leila Valmieras dzīvnieku patversmē ieradās ļoti nomocīta, sliktus apstākļus un aprūpi pārdzīvojusi. Pagāja vairāki mēneši. Nu tā ir atveseļojusies, dzīvespriecīga un rotaļīga. Palikuši vien daži ar kustību koordināciju saistīti traucējumi. Taču, tā kā kucītei veselības stāvoklis pakāpeniski arvien uzlabojas, sagaidāms, ka arī šie neiroloģiskie traucējumi ar laiku pāries. Kucītes veselības un dzīvesprieka atjaunošanā ir ieguldīts liels darbs un rūpes. Un nu tā ir gatava nokļūt arī jaunās mājās, pie īsta, gādīga saimnieka.

SniedziņšPilsēta: Iecava

Nekad nevar zināt, cik skaista nāks ziema. Vai sniedziņš snigs balti pūkainām aumaļām? Vai vēji pūtīs, puteņos...vai pasaule būs balta? Bet pavisam droši var zināt, ka balts un daiļš runčuks vārdā Sniedziņš gaidīs Tevi mājā, ja vien Tu viņu adoptēsi. Mūsu Sniedziņš ir netverams. Gluži kā sniegpārsla plaukstā, viņš izkūst un pazūd, ja pienāc par tuvu. Ne gluži labsajūtā. Un ne gluži tā, ka aiz laimes izkūst. Viņš vienkārši notin makšķeri, un atstāj zivis balojam saulē. Sniedziņš ir kaķis, kuru ar mīļumu jānobur. Pasakās jau sola, ka vardi nobučojot, tā pārvēršas par skaistu princi... Mēs ticam, ka Sniedziņu iemīļojot, viņš pārvērtīsies par omulīgu mājas kaķi! Sniedziņš piemērots dzīvei tādā mājā, kuras sienās mīt jauki un pieauguši cilvēki. Bērniņus eksperimentiem, lūdzam, nepakļaut. Mēs nevaram solīt, ka Sniedziņš neatstās Zorro zīmi uz bērnu maigās ādas. Šis runčuks ir viens no tiem dabas brīnumiem, kurš jāpatur cieši blakus. Visideālāk viņš iederētos dzīvoklī. :), adoptējot uz laukiem, krietni jāpieskata, lai pirmajos mēnešos minkāns neizsprūk ārā. Principā, nevienu adoptētu kaķi nevar uzreiz laist ārā. Ir jādod laiks, kamēr peļu junkurs iepraktizējas, pierod pie jaunas vietas. Cilvēkiem... Sniedziņš ir kārtīgs. Paskat, cik balts kažociņš! Un neticības pilnas acis... Un viņš prot dejot tango... jā, jā! Dejosiet ilgi, kamēr saradīsiet! Iespējams, ka viņš arī kādu citu deju Tev mācīs. Un ko viņam mācīsi tu?! ;) Sniedziņa karalisko baltumu bildēs iemūžināja OTSphoto un Revaphoto!

PuikaPilsēta: Iecava

Mans stāsts aizsākās pirms 5 gadiem, kad es kā mazs kucēns nācu šajā pasaulē. Tiku atņemts savai mammai un aizvests pie daktera. Nedz es, nedz manas māsiņas, nedz brālītis- mēs nebijām slimi. Pie daktera mēs nonācām, jo mūsu saimnieks gribēja mūs iemidzināt. Mūsu bērnišķīgā pīkstēšana un mazu kucēnu šļupsti, sasāpināja vetārsta dvēseli, un viņš nespēja atņemt mums dzīvību. Lūk tā, pateicoties svešam cilvēkam, kurš nezināja nedz manu mammu, nedz redzēja mūs nākam pasaulē, mēs palikām dzīvi. Es izaugu šeit- "Ķepu-ķepā". Manu acu priekšā kā mazi vilnīši ir noņirbējuši simtiem suņu un kaķu, kuri šo gadu laikā laimīgi tika adoptēti. Simtiem cilvēku, kuri nākuši un gājuši. Dažs vienaldzīgs, cits mīļām acīm, bet neviens tā īsti nav manī sajutis gabaliņu no savas dvēseles. Laiks gāja. Lēnām, nesteidzīgi, bet nepielūdzami. Un lai arī es esmu tas suns, kurš gana aktīvi iesaistīts biedrības dzīvē, es jutos vientuļš. Kā mēdz teikt- divas vientulības satikās... Es sadraudzējos ar Strīpiņu. Viņa ir mierīga un klusa. Arī viņa dzīvo Rēvicos kopš kucēna ķepas. Viendien viņa atnāca pie manis un palika. Viņai vienmēr ir bijusi izvēle un pārvietošanās brīvība. Jo viņa ir reti prātīga un muļķības nedara. Bet viņa ir izvēlējusies mani. Viņa lolo un sargā mūsu mazo zemes pleķīti no citiem suņiem. Viņa ir mūsu mājiņas pavarda sargātāja. Reiz mani gribēja adoptēt. Cilvēki atvēra mašīnas durvis, kurās man būtu bijis jākāpj, taču Strīpiņa tik ļoti smilkstēja un tik ļoti gribēja doties man līdzi, ka cilvēks pārdomāja... divus suņus viņš negribēja, bet salauzt Strīpiņas sirdi arī nespēja. Tad nu, šis stāsts ir par mani. Bet patiesībā- par mums abiem. Jo izskatās kā izskatās. Mēs esam adoptējami abi kopā. Uhhhh...es zinu, cik ļoti tas mazina mūsu iespējas tikt adoptētiem! Bet es nevaru viņu atstāt... Viņa nes man kārumus. Viņa man ir. Un es esmu viņai. Pēdējā galerijas bildē, ja aizšķirsi tik tālu, ir viņa- mana Strīpiņa! Un tomēr, var taču tā būt, ka reiz nāks cilvēks, kuram patiksim mēs abi. Un viņš ļaus mums būt savā tuvumā. Kurš novērtēs mūsu uzticību, un to, ka esam draudzīgi. Vai to, ka mēs esam kā četrkājaini mājas gariņi, kuri rada to omulīgo īstu māju sajūtu. Ja vien mums ļauj. Ļausi?! Rekvizīti ziedojumiem: DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBAS BIEDRĪBA “ĶEPU-ĶEPĀ” Ziedojuma konts: LV37HABA0551030617983 Reģistrācijas numurs: 40008176673 BIC/swift kods: HABALV22 Paldies, jūsu DzAB "Ķepu-Ķepā" Jelgavas rajons, Ozolnieku novads, Salgales pagasts ''Rēvici'' T: 29733601