kaķene

PuikaPilsēta: Iecava

Mans stāsts aizsākās pirms 5 gadiem, kad es kā mazs kucēns nācu šajā pasaulē. Tiku atņemts savai mammai un aizvests pie daktera. Nedz es, nedz manas māsiņas, nedz brālītis- mēs nebijām slimi. Pie daktera mēs nonācām, jo mūsu saimnieks gribēja mūs iemidzināt. Mūsu bērnišķīgā pīkstēšana un mazu kucēnu šļupsti, sasāpināja vetārsta dvēseli, un viņš nespēja atņemt mums dzīvību. Lūk tā, pateicoties svešam cilvēkam, kurš nezināja nedz manu mammu, nedz redzēja mūs nākam pasaulē, mēs palikām dzīvi. Es izaugu šeit- "Ķepu-ķepā". Manu acu priekšā kā mazi vilnīši ir noņirbējuši simtiem suņu un kaķu, kuri šo gadu laikā laimīgi tika adoptēti. Simtiem cilvēku, kuri nākuši un gājuši. Dažs vienaldzīgs, cits mīļām acīm, bet neviens tā īsti nav manī sajutis gabaliņu no savas dvēseles. Laiks gāja. Lēnām, nesteidzīgi, bet nepielūdzami. Un lai arī es esmu tas suns, kurš gana aktīvi iesaistīts biedrības dzīvē, es jutos vientuļš. Kā mēdz teikt- divas vientulības satikās... Es sadraudzējos ar Strīpiņu. Viņa ir mierīga un klusa. Arī viņa dzīvo Rēvicos kopš kucēna ķepas. Viendien viņa atnāca pie manis un palika. Viņai vienmēr ir bijusi izvēle un pārvietošanās brīvība. Jo viņa ir reti prātīga un muļķības nedara. Bet viņa ir izvēlējusies mani. Viņa lolo un sargā mūsu mazo zemes pleķīti no citiem suņiem. Viņa ir mūsu mājiņas pavarda sargātāja. Reiz mani gribēja adoptēt. Cilvēki atvēra mašīnas durvis, kurās man būtu bijis jākāpj, taču Strīpiņa tik ļoti smilkstēja un tik ļoti gribēja doties man līdzi, ka cilvēks pārdomāja... divus suņus viņš negribēja, bet salauzt Strīpiņas sirdi arī nespēja. Tad nu, šis stāsts ir par mani. Bet patiesībā- par mums abiem. Jo izskatās kā izskatās. Mēs esam adoptējami abi kopā. Uhhhh...es zinu, cik ļoti tas mazina mūsu iespējas tikt adoptētiem! Bet es nevaru viņu atstāt... Viņa nes man kārumus. Viņa man ir. Un es esmu viņai. Pēdējā galerijas bildē, ja aizšķirsi tik tālu, ir viņa- mana Strīpiņa! Un tomēr, var taču tā būt, ka reiz nāks cilvēks, kuram patiksim mēs abi. Un viņš ļaus mums būt savā tuvumā. Kurš novērtēs mūsu uzticību, un to, ka esam draudzīgi. Vai to, ka mēs esam kā četrkājaini mājas gariņi, kuri rada to omulīgo īstu māju sajūtu. Ja vien mums ļauj. Ļausi?! Rekvizīti ziedojumiem: DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBAS BIEDRĪBA “ĶEPU-ĶEPĀ” Ziedojuma konts: LV37HABA0551030617983 Reģistrācijas numurs: 40008176673 BIC/swift kods: HABALV22 Paldies, jūsu DzAB "Ķepu-Ķepā" Jelgavas rajons, Ozolnieku novads, Salgales pagasts ''Rēvici'' T: 29733601

RumbaPilsēta: Rīga

Kaķenīte-strīpainīte meklē saprotošu un iejūtīgu saimnieku, kurš dos meitenei laiku pierast pie jaunam mājām un cilvēka. Rumba ar cilvēku vēl ir piesardzīga. Bet kad pieliek roku, paglauda un pakasa aiz auss, nomierinās un ļauj cilvēkam sevi samīļot.

AlfijaPilsēta: Iecava

2 gadus jauna beļģu aitu suņa jauktene. Ļoti aktīva un enerģiska, piemērota cilvēkiem, kuri vēlas kopā ar suni doties uz adžiliti apmācībām, kuri vēlas iet pie kinologa un darboties ar suni. Alfija, ļoti apķērīga un gudra, ir darba klases suns, kam ir vēlme komunicēt, rotaļāties un strādāt. Alfija noteikti nederēs kā vienkāršs mājas sargs vai dīvāna sunītis. Viņai šāda dzīve gluži vienkārši šķitīs garlaicīga, kā rezultātā parādīsies dažādi niķi. Suns cilvēkam, kurš grib, lai suns būtu viņa labākais draugs ar kuru doties dažādās aktivitātēs un lai būtu kopā ar viņu gan priekos, gan bēdās. Komunikācijā ar citiem dzīvniekiem - absolūta alfa. Возраст 2 года. Смесь бельгийского овчарки. Очень активная и энергичная. Примерно для людей, которые согласны вместе с собаки идти на аджилити, которые согласны идти к кинологу и заниматься с собакой. Алфия, очень умная, работящая собака, который нравится коммуницироватся, играться и работать. Алфия не будет домашним сторожем или диванным собакой. Для неё эта жизнь кажется скучный, результате чего будут различные баловства. Собака для человека, который желает что он был хорошим другом с которым возможна различная активность. С другими животными - абсолютная альфа.

SirsniņdeguntiņšPilsēta: Jelgava

Ir kaķi, kas savas iepriekšējās dzīves dēļ ir kļuvuši ierautāki sevī, klusāki - tāda arī ir šī kaķenīte, kas pateicoties "kaktu" pavairotājiem cilvēkiem uzticēties sāk palēnām. Šobrīd mums jau ir redzams progress - kaķenīte murrā un kā citādi izbauda glāstus. Sirsniņdeguntiņš meklē mājas, kur tiks saprasta, pieņemta un mīlēta, kur cilvēki būs pacietīgi un dos kaķenītei laiku, lai viņa varētu atplaukt pilnībā. Labi sadzīvos gan ar sugas brāļiem, vai pat mazākiem mājdzīvniekiem.