Žizele

PanteraPilsēta: Rīga

Pantera ir ļoti gudra un viltīga kaķenīte. Kamēr telpā neviena nav un ir klusums, izēdīs visus traukus pa tīro, izložņās un izlēkās visas virsmas, bet tikko kāds sāk staigāt, nolien klusi maliņā un nedod par sevis nekādu ziņu. Rokās viņu pagaidām paņemt nevar, bet ļoti patīk, kad viņu glauda un bužina, kad arī tas apnīk, kaķenīte dodas prom savās gaitās un paslēpjas. Kad pagaidu māju saimniece baro citus kaķus, Pantera mēdz pienāk klāt ar gaisā saslietu asti, tomēr nedaudz vēl baidās. Kādu reizi, kad pasniegts kārums, viegli iebikstījusi ar ķepu pa to, lai taču laiž gardumu lejā. Kaķenīte ir vakcinēta un sterilizēta. Vislabāk viņa justos klusā vidē pie mierīga un nosvērta saimnieka, bet iespējams, ka viss var būt arī citādi.

MilaPilsēta: Rīga

Mila ir ļoti īpaša kaķenīte. Smalka, skaista, bezgala mīļa un vienmēr dzivespriecīga. Viņas kustības un pozas atgādina centīgu baletskolas skolnieci horeogrāfijas stundā. Skrienot pretī cilvēkam viņai acīs vienmēr ir jautājums - "Vai tu mani paglaudīsi?" un tiklīdz roka pieskaras viņas galvai, liekas, ka Mila sāk laimē starot. Tāda maza saulīte, paskatoties uz kuru ap sirdi paliek siltāk. Milas dzīve sākās ar nodevību. Saimnieki atnesa kaķenīti uz iemidzināšanu, jo viņas pirkstiņi un nadziņi nav attīstījušies kā parastam kaķim. Pēc vetārstu domām šāds pirkstinu izskats ir ģenētikas dēļ, to visticamāk ir radijusi tuva radniecība vairākās paaudzēs. Mila jau kādu laiciņu dzīvojas pagaidmājās, ir ļoti aktīva, jauka un rotaļīga kaķu meitene, vakcinēta, sterilizēta. Vetārsts ieteica Milu pareizi barot ar kvalitatīvu pārtiku, kura nesatur augu izcelsmes olbaltumvielas un vienmēr sekot līdzi Milas pašsajutai. Milai nieru attīstībā ir novirzes no normas. Bet pie pareizas aprūpes Mila varētu nodzīvot laimīgu, pilnvērtīgu, garu kaķa mūžu. Protams, potencialajam saimniekam ir jāapzinās ka viss var attīstīties arī citādāk. Ļoti ceram ka būs cilvēks, kurš aiz Milas fiziskām nepilnibām saskatīs bezgala mīļu un fantastiski dzīvespriecīgu ģimenes kaķīti. Ar prātu saprotam ka cilvēku loks, kurš varētu Milā ieskatīties ir tuvu nullei. Bet ar sirdi ticam, ka ir šis viens vienīgais cilvēks pasaulē, kuram Mila dāvās visu savu mīlestību un dzīvesprieku, kurš pieņems Milu tādu, kāda viņa ir un kopā ar viņu piecāsies par dzīvi un izbaudīs katru mirkli, ko tā sniedz.

SusikaPilsēta: Iecava

Susika? Nu jā... nu tā tas ir! Tāds vārdiņš rodas, ja kāds dikti mīlēts un lutināts. Su-su-su-sināts. Utji-putji-pucināts. Jā, jums droši vien liekas, ka mana dzīvīte dikti jauka tad? Ja man vārdiņš kā mīlestībiņa pati? Hm-m-m...nu padomāsim! Es piedzimu mežā. Jā, jā! Pat ne tā kā Mauglis, jo tas puikiņš džungļos nonāca jau kādu brītiņu vecs. Es nē! Es tiešām piedzimu mežā. Alā, kuru mammīte mums, mazuļiem bija sarūpējusi. Pati atradusi piemērotu vietiņu, pati ar nadziņiem izkasījusi un iekārtojusi midziņu. Grūti viņai bija. Manai mammītei! Izbarot sevi un mūs visus. Skriet paslepus pie cilvēkiem un zagt, skriet atpakaļ pie mums un barot. Sākumā ar savu pieniņu, bet tad jau arī ar to, ko nu gadījās nočiept un sarūpēt. Mammīte ļoti baidījās no cilvēkiem. Slēpās meistarīgi. Un slēpa mūs. Bet bērni ir bērni. Mēs nepazinām cilvēka ļaunumu. Un, kad kādā brīnumainā dienā pie mūsu alas uzradās cilvēks, mēs, kucēni, steidzām skaļi viņu pasveicināt! Cilvēks ļoti samulsa. Brītiņu pakavējās un aizgāja. Bet tad nāca vēl. Un vēl. Un daudzas dienas. Viņš nesa mums ņammiņas! <3 Mammīte mana gan neēda, viņa slēpās. Bet mēs, mazuļi, bijām tik laimīgi un priecīgi! Cilvēks izdomāja, ka mežā mēs nevaram palikt. Viņš pasauca biedrības meitenes. Tā es kopā ar māsām un brāļiem nonācu "Ķepu-ķepā". Visi atrada katrs savu kaktiņu. Viena māsiņa mana dzīvo Zviedrijā. Bet es te. Biedrībā. Man ir četri gadi. Es labi satieku gan ar suņiem, gan ar kaķiem. Svešu cilvēku apsveicināšu ar skaļu vau-vau! Savu cilvēku? Man nav sava cilvēka. Dažkārt es iedomājos, ka ir. Tādos brīžos man nodreb sirsniņa, un acu skatiens kļūst kā silts piens, kas izstaro laimes un cerības garaiņus. Mans degungaliņš tad ir Visuma centrs ap kuru rotē manu sapņu mākonis. Bet manas austiņas- aploksnītes ir gatavas sūtīt vēstulītes! Nu gluži kā šodien! Es būtu uzticīga, mīļa savam saimniekam. Brauc ciemos! Nebaidies no mana vau-vau! :), es varbūt arī piedzimu mežā, bet neesmu mežone. Es esmu sunītis, kurš grib mājas <3. Uzticies man! ____________________________________________ Sniedz atbalstu apciemojot, adoptējot, dodot pagaidmājas, ziedojot biedrībai nepieciešamās mantas vai palīdzot finansiāli. T:29733601(Gundega) DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBAS BIEDRĪBA “ĶEPU-ĶEPĀ” Ziedojuma konts: LV37HABA0551030617983 Reģistrācijas numurs: 40008176673 BIC/swift kods: HABALV22 Pay Pal ātrais maksājums: PayPal.Me/kepukepa pay pal: dzab_kepukepa@inbox.lv Jelgavas rajons, Ozolnieku novads, Salgales pagasts ''Rēvici'' #susika #suns #nepercadopte #revici #jelgava #bauska #iecava #dog #shelter #shelterdog #doglovers #instadog #dogofinstagram #adoptdontshop #dzab_adopcijai #otsphoto

RikoPilsēta: Iecava

Sveiks! Mani sauc Riko! Esmu 6 gadus jauns, ļoti skaists un nopietns, liels puika. Es protu starojoši smaidīt no vienas auss līdz otrai, žilbinot pat Sauli ar savu spēcīgo zobu baltumu! Jūtu, ka mana izaugsme ir iestrēgusi, jo neviens man nedod iespēju kāpt pa karjeras kāpnēm. Bet, kā saka, par baltu velti mutē ij kārums nekrīt! Tātad, lai kaut ko iegūtu, kaut kas ir jādara. Tad nu es daru! Un piedāvāju sevi adopcijai! Esmu piemērots nopietnam darbam. Labprāt dzīvošu voljērā ar siltu būdu tajā, un veikšu apkārtnes monitorēšanu labāk par novērošanas kameru! Manas acis labi rāda kā gaismā, tā tumsā, man ir asa oža un dzirdīgas ausis! Cilvēka izgudrotās tehnoloģijas pagaidām nestāv maniem talantiem ne tuvu! Labprāt ziņošu par svešajiem, arī citplanētiešiem, ja nu tādi pēkšņi ierastos. :P Es esmu viena cilvēka suns! Mani tā nevarēs, ka gluži uzreiz un opā, un mašīnā, un prom. Gribēšu tevi, mans saimniek, iepazīt! Tev būs jābrauc pie manis ciemos vairākkārt. Esmu suns ar pašcieņu. Vēlos novērtēt jauno saimnieku. Bet, ja mums saskanēs, es būšu saimniekam dievīgi uzticīgs! Esmu suns, kurš labprāt varētu pieskatīt māju un dārzu, piestrādājot par sargu. Kā jau teicu- viena cilvēka suns. Jo mazāk tautas mājā, jo labāk. Lūdzu gan nepārprast! Tukšu māju es nesargāšu gan! Bet vienu, divus cilvēkus labprāt! Nu tā, lūk! Gaidu saimnieku, kurš vēlas īstu suni, un prot mīlēt arī tādu suni, kurš uzreiz nelec ap kaklu. Izklausās skarbi? Hm! Nu, redz, biedrības meitenei es lecu gan ap kaklu. Jo ir par ko... Viņa mani baro. Nāk pie manis. Ved pastaigās. Pakasa aiz auss. Un es viņu pazīstu sen. Viņa vienmēr ir. Viņa ir sava. Tad nu meklēju kādu, kurš mans. Un es viņam- savs. Ticu, ja man un biedrības meitenei izdevās, tad izdosies arī vēl ar kādu... Ar cieņu- Riko! Paldies par bildēm OTSphoto un Revaphoto! ____________________________________________ Sniedz atbalstu apciemojot, adoptējot, dodot pagaidmājas, ziedojot biedrībai nepieciešamās mantas vai palīdzot finansiāli. T:29733601(Gundega) DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBAS BIEDRĪBA “ĶEPU-ĶEPĀ” Ziedojuma konts: LV37HABA0551030617983 Reģistrācijas numurs: 40008176673 BIC/swift kods: HABALV22 Pay Pal ātrais maksājums: PayPal.Me/kepukepa pay pal: dzab_kepukepa@inbox.lv Jelgavas rajons, Ozolnieku novads, Salgales pagasts ''Rēvici''