sofija

PepijaPilsēta: Rīga

Piecus gadā vecā laikas jauktenīte Pepija gaida ģimeni, kurā viņa kļūs par ļaužu pilntiesīgu pavadoni. Mīļoties, spēlēties, pastaigāties, parieties jeb citiem vārdiem sakot: dzīvespriecīgs, adekvāts, aktīvs, paklausīgs, kārtīgs suns. Piemērota tikai aktīviem saimniekiem, var ģimenē ar bērniem, dzīvošanai iekštelpās un noteikti bez kaķa mājās!

BelsPilsēta: Rīga

Bels ir vienīgais kaķu puika no būvlaukuma kaķu ģimenītes. Visdrosmīgākais un neatlaidīgākais. Ja cilvēks nepievērsīs viņam uzmanību un kārtīgi nesamīļos, tad Bels ies uz mīļošanos pats, rāpsies augšā pa bikšu staru līdz cilvēks sapratīs, ka pienācis laiks samīļot Belu.

MarķīzePilsēta: Rīga

Marķīze ir 5- 6 gadus jauna kaķu dāma. Raksturā dzīvespriecīga kaķenīte ir mīļa pret cilvēku un kā īsta dāma rūpejas un kopj savu skaisto kažociņu. Ar citiem kaķiem uztur neitrālas attiecības, bet labprātāk būtu vienīgais mīlulis mājās. Reiz atrasta uz ielas ļoti bēdīgā stāvoklī, kaķenite ir atkopusies no saldās dzīves uz ielas un jau ilgāku laiku gaida savu īsto cilvēku pagaidmājās. Marķīze nav ņurcamkaķis, bet var apvainoties ja nesaņems tik daudz uzmanības cik viņa vēlētos. Kaķenīte labprātāk iekārtojas uz dīvāna blakus cilvēkam nevis klēpī. Arī rokās paņemta nejutas komfortabli, jo dod priekšroku stabilai pamatnei zem ķepām. Gadijumos ja cilvēka uzmanības ir par daudz, Marķīze par to paziņo viegli, viegli iekožot, tāpēc viņa nebūtu piemērota ģimenei ar maziem bērniem. Kaķene ir attārpota, sterilizēta un vakcinēta.

SonaPilsēta: Jūrmala

Жила она в укромном уголке приюта. В приюте уже пару лет точно. Очень хочется верить, что она ещё вспомнит как это быть домашней собачкой, любимицей. Девочка взрослая, лет 8-10. Называем её Сона) Спокойная, контактная, гулять с ней одно удовольствие) (с котиками не дружна.) Приезжайте знакомиться (Юрмала, Слока, Дзирнаву 8) Просьба сначала связаться по телефону. ОЧЕНЬ очень вас ждёт. Меня не замечают Меня забыли? Я тут одна.. так долго, что дни уже не сосчитать Почему, что сделала? Что заслужила быть одна, и тут.. Не знаю, люблю ли я теперь людей.. Ведь я им не нужна, любовь моя им не нужна! Мне здесь прожить всю жизнь, наверное.. Все ходят мимо.. Ну да ладно, пойду в будку я обратно Мечтать. Нет, вспоминать.. О кроватке, руках людских, тепло от них Хочу я спать, во сне мне лучше, там человек, его любовь. Ведь больше ничего мне и не нужно...