kaķis

KuzjaPilsēta: Iecava

Mani sauc Kuzja, un es esmu 3 gadus vecs runcis. Kādēļ Kuzja? Nu, pirmkārt, esmu viegli ruds, kur neesmu balts, un dvēselē- vasarraibumains! Esmu bikls, tikls mājas gariņš, kurš piemurrā laimes un veiksmes pilnu klēpi tam cilvēkam, kurā ieskatās. Lai pielabinātos man, un lai mana mīlestība uz cilvēku augtu augumā, kā jau mājas gariņam, arī man vajag atstāt pieniņu trauciņā un cepumiņu blakus! Nu labi, mainu cepumiņu uz jēli ceptu steiku! He-he... Solos būt nemanāms, ja tavās mājās nāks ciemiņi! Nu... mājas gariņi tieši tā arī dara! Svešiem nerādās! :P, es nemaz negribu, ka man vai maniem saimniekiem uzliek ļaunu aci! Tad nu notikumus cītīgi vērošu no mājas gariņu slēpņa! Ja tev nav sava mājas gariņa, es no tiesas varētu par tādu kļūt! Nu mazliet jau būs tev jāpacenšAs, lai mēs varētu sadraudzēties cieši jo cieši. Taču varam sākt arī ar drusciņu un mazliet?

BimPilsēta: Ventspils

Бим, лоток и когтеточка на ура, ему где то 8-10 мес. Их было трое: мама и её детки Снежа с братиком Бимом. Женщина, которая их подкармливала, сказала что их мама пропала, возможно её съели лисы, но братик с сестричкой видели куда она ходила кушать и тоже нашли туда дорогу. Были дикие, сейчас в руки взять можно, но сами не подойдут. Их отловили, стерилизовали, подержали дома, пока пройдут холода, холода прошли, но так жалко выпускать их обратно на улицу, они ведь думают, что у них есть дом. тел. 29559726 (Ирина)

KamolsPilsēta: Ogre

KAMOLS jaunu māju meklējumos! Runcītim ir aptuveni 5 gadi. Kamolītis ir ļoti mīlīgs un jauks runcītis. Būs lielisks kompanjons, ļoti patīk pieglausties un ieritināties klēpī. Ja vēlies iepazīties tuvāk, nāc ciemos uz Ogres novada dzīvnieku patversmi, Ogrē, Indrānu ielā 9/11, vēlams iepriekš piezvanot 65044224, 26342330

BrīzePilsēta: Iecava

Brīze. Dusmulis Brī, negantnieks... tā mani sauca biedrības meitenes pirmajās nedēļās. Droši, ka taisnība viņām bija. Tā sāpe, atkal zaudējot mājas, man bija skaudra kā īlens sirdī. Es rūcu. Es rēju. Es rādīju zobus. Pat meitenei, kuru pazinu, es nedevos tā uzreiz... Rēju diennaktīm. Uz visu. Arī uz tukšumu. Un tad ieradās viņas. Sievietes, kuras mani mēdz te visu bildēt. Pāris nedēļas viņas arī kopj mūsu māju. Viņas ir dīvainas. Es reju dusmīgs, bet viņas izliekas, ka es mīļi runāju. "Brīzīte, Brīzīte...", viņas saka. "Kāds nu tur Brīzīte!", man gribas skarbi viņām uzriet, bet sirdī tomēr mostas naiva cerība kā gaismiņa, ka arī es esmu kādam mīļš. Viņas atkal un atkal man ieklāj karalisku gultiņu, neraugoties uz to, ka es visu cenšos izpostīt. Viņas ved mani pastaigā. Un mantiņu man iedeva... Man liekas, ka es viņām sāku pieķerties. "Brīze, mēs tev noteikti atradīsim mājas! Dzirdi, par katru cenu mēs tev tās atradīsim!", viņas saka. Un man tā-ā gribas viņām ticēt! Es reju maz. Un vairs nepostu savu gultiņu. Es daudz un mierīgi guļu, kad viņas ir blakus... Man vajag kādu, kurš ir man blakus! Esmu maza auguma suņu vīriņš. Mana saimniece saslima, es paliku viens. Man ir 8 gadi, un priekšā vēl tikpat... Palīdzi manām meitenēm atrast man mājas...lūdzu? Citādi viņas ir bēdīgas.Un es negribu, ka viņas par nieka Brīzi bēdājas! Brīze ir stiprs vīriņš un pats var savu dzīvi nokārtot!