Pukainis.lv
frīdis

frīdis

Sveiki, esmu Frīdis. Esmu ļoti mīļš, maigs, rotaļīgs un mīlošs kaķēns, 10 mēnešus vecs. Februārī mani atveda uz patversmi; sākumā es to ļoti pārdzīvoju un baidījos no cilvēkiem. Mani biedēja viņu balsis un pieskārieni- es jau nezināju, ka cilvēki ir laipni un mīloši; es nezināju, cik patīkami ir, kad paņem rokās un paglāsta galviņu; kad padzied klusu dziesmiņu; es nezināju, ka man tagad katru dienu būs pilns šķīvītis ar gardumiem, un mans vēderiņš nekad vairs nesāpēs no bada un izsalkuma. Es tam visam neticēju, un katru jaunu dienu gaidīju to, pie kā biju pieradis- nodevību un sāpes. Taču tās no manas pasaules bija pazudušas uz neatgriešanos; mana pasaule tagad ir mīlestība, rūpes, pilns šķīvītis un cilvēki- mani mīlošie, laipnie un gādīgie draugi, un es viņus ļoti mīlu. Taču draugi man pastāstāstīja, ka esmu ieradies šajā pasaulē, lai satiktu savus īpašos cilvēkus, ka esmu viņiem ļoti vajadzīgs, un ka mums noteikti jāsatiekas, lai mēs visi kopā dzīvotu zem viena jumta mīlošā ģimenē. Tā ir mana misija, un es esmu apņēmības pilns to izpildīt ar vislielāko atbildības sajūtu. Mani draugi man palīdzēs atrast un satikt šos īpašos cilvēkus- manu ģimeni. Es ticu, ka pavisam drīz satikšu jūs- vissvarīgākos cilvēkus, kuru dēļ esmu ieradies pasaulē. Varbūt Frīdis gaida tieši jūs- atnāciet ciemos un iepazīstieties ar viņu, šo neparasto kaķēnu

CITI DZĪVNIEKI

brīze_photo

BrīzePilsēta: Iecava

Brīze. Dusmulis Brī, negantnieks... tā mani sauca biedrības meitenes pirmajās nedēļās. Droši, ka taisnība viņām bija. Tā sāpe, atkal zaudējot mājas, man bija skaudra kā īlens sirdī. Es rūcu. Es rēju. Es rādīju zobus. Pat meitenei, kuru pazinu, es nedevos tā uzreiz... Rēju diennaktīm. Uz visu. Arī uz tukšumu. Un tad ieradās viņas. Sievietes, kuras mani mēdz te visu bildēt. Pāris nedēļas viņas arī kopj mūsu māju. Viņas ir dīvainas. Es reju dusmīgs, bet viņas izliekas, ka es mīļi runāju. "Brīzīte, Brīzīte...", viņas saka. "Kāds nu tur Brīzīte!", man gribas skarbi viņām uzriet, bet sirdī tomēr mostas naiva cerība kā gaismiņa, ka arī es esmu kādam mīļš. Viņas atkal un atkal man ieklāj karalisku gultiņu, neraugoties uz to, ka es visu cenšos izpostīt. Viņas ved mani pastaigā. Un mantiņu man iedeva... Man liekas, ka es viņām sāku pieķerties. "Brīze, mēs tev noteikti atradīsim mājas! Dzirdi, par katru cenu mēs tev tās atradīsim!", viņas saka. Un man tā-ā gribas viņām ticēt! Es reju maz. Un vairs nepostu savu gultiņu. Es daudz un mierīgi guļu, kad viņas ir blakus... Man vajag kādu, kurš ir man blakus! Esmu maza auguma suņu vīriņš. Mana saimniece saslima, es paliku viens. Man ir 8 gadi, un priekšā vēl tikpat... Palīdzi manām meitenēm atrast man mājas...lūdzu? Citādi viņas ir bēdīgas.Un es negribu, ka viņas par nieka Brīzi bēdājas! Brīze ir stiprs vīriņš un pats var savu dzīvi nokārtot!
Dzimumspuika Vecums8 gadi Izmērsmazs

Pukainis.lv palīdz atrast jaunas mājas kaķiem un suņiem, kuri dzīvo dzīvnieku patversmēs. Sniedzam atbalstu, lai dzīvnieki varētu atrast sev saimnieku.