Pukainis.lv
frīdis

frīdis

Sveiki, esmu Frīdis. Esmu ļoti mīļš, maigs, rotaļīgs un mīlošs kaķēns, 10 mēnešus vecs. Februārī mani atveda uz patversmi; sākumā es to ļoti pārdzīvoju un baidījos no cilvēkiem. Mani biedēja viņu balsis un pieskārieni- es jau nezināju, ka cilvēki ir laipni un mīloši; es nezināju, cik patīkami ir, kad paņem rokās un paglāsta galviņu; kad padzied klusu dziesmiņu; es nezināju, ka man tagad katru dienu būs pilns šķīvītis ar gardumiem, un mans vēderiņš nekad vairs nesāpēs no bada un izsalkuma. Es tam visam neticēju, un katru jaunu dienu gaidīju to, pie kā biju pieradis- nodevību un sāpes. Taču tās no manas pasaules bija pazudušas uz neatgriešanos; mana pasaule tagad ir mīlestība, rūpes, pilns šķīvītis un cilvēki- mani mīlošie, laipnie un gādīgie draugi, un es viņus ļoti mīlu. Taču draugi man pastāstāstīja, ka esmu ieradies šajā pasaulē, lai satiktu savus īpašos cilvēkus, ka esmu viņiem ļoti vajadzīgs, un ka mums noteikti jāsatiekas, lai mēs visi kopā dzīvotu zem viena jumta mīlošā ģimenē. Tā ir mana misija, un es esmu apņēmības pilns to izpildīt ar vislielāko atbildības sajūtu. Mani draugi man palīdzēs atrast un satikt šos īpašos cilvēkus- manu ģimeni. Es ticu, ka pavisam drīz satikšu jūs- vissvarīgākos cilvēkus, kuru dēļ esmu ieradies pasaulē. Varbūt Frīdis gaida tieši jūs- atnāciet ciemos un iepazīstieties ar viņu, šo neparasto kaķēnu

CITI DZĪVNIEKI

puma_photo

PumaPilsēta: Iecava

Esmu Puma! Vēl ne tik sen es gadiem dzīvoju pilnīgā badā. Vēl ne tik sen es atradu iespēju kā aizbēgt no sava saimnieka. Mana pēdējā robeža bija tuvu. Es biju zaudējusi ne tikai miesu, bet teju vai arī veselo saprātu. Kad izbadējusies izlauzos brīvībā, klīdu apkārt ar vienu-vienīgu domu: "Ēst! Man vajag ko apēst! Vienalga- ko!". Tādu mani arī sastapa mana glābēja- Evita Skrindževska. Kāda jauka un centīga sieviete... viņa nogādāja mani "Ķepu-ķepā". Savas pirmās dienas Ķepās es īsti neatceros. Tur bija ārsti, un tur bija izsalkuma migla acu priekšā... Šodien man kauns pat domāt, cik neganti izsalkusi un alkatīgi rijīga es biju tajā laikā. Man likās, ka visi suņi ir mani konkurenti uz barību...ka viņus jānolamā kārtīgi! Un visa sīka radība man likās esam pusdienas... Cilvēki? Tie ir mana vājība. Pat galējā badā es nespēju savādāk skatīties uz cilvēku, kā uz draugu, cerības stariņu un kaut ko labu. Es nezinu, kādēļ tā ir...vajadzētu taču dusmoties. Ka tik ilgi badinājuši, turējuši ķēdē, bez iespējas kaut man pašai sev ko nomedīt... Bet nē. Es nevaru dusmoties uz cilvēku. Man nesanāk. Tagad mana vilniņa gandrīz ir nomainījusies. Es atkal kļūstu par skaistu, medus baltu laikas metisu... Sāku draudzēties ar suņiem. Ar mani var iziet jaukās pastaigās. Es vairs nedzīvoju bezgalīgā medību režīmā. Tagad es spēju arī vienkārši gulēt meža sūnās un mierīgi klausīties kā pukst dabas sirds... Tagad es spēju iet blakus cilvēkam un redzēt Sauli, kokus, zāli, ceļa olīšus un smiltis zem ķepām. Ieelpot vasaras smaržu, izšķirt desmitiem augu aromātus un nemeklēt starp tiem ko apēdamu. Tagad es mācos vienkārši būt... Pagaidām man vēl jāturpina ārstēt auss iekaisums. Bet palēnām es uzdrošinos sākt domāt par jaunām mājām, jauniem saimniekiem un jaunām iespējām tapt mīlētai. Es zinu, ka mans vecais saimnieks nav saņēmis sodu...par manis nobadināšanu. Taču domāju, ka viņš pats sev ir sods. Cik laimīgs gan var būt, ik dienu skatoties uz izģindušu suni un liedzot tam barības sauju?
Dzimumsmeitene Vecums6 gadi Izmērsvidējs

Kontakti

Tālr.: +371 2915 1915
E-pasts: info@pukainis.lv

Seko mums


KONFIDENCIALITĀTES POLITIKA
Copyrights © 2016. pukainis.lv Visas tiesības aizsargātas

Pukainis.lv palīdz atrast jaunas mājas kaķiem un suņiem, kuri dzīvo dzīvnieku patversmēs. Sniedzam atbalstu, lai dzīvnieki varētu atrast sev saimnieku.