džunna

RudiPilsēta: Jūrmala

Nereti gadās, ka saimnieks-seniors aiziet mūžībā un četrkājainais draugs paliek viens. Bērni un radi, draugi un mantinieki vienkārši izmet dzīvnieku uz ielas. Tā ari notika ar Rudisu. Mantinieki pievāca māju, pārdeva to citiem, kopa ar suni. Tikai aizmirsa paprasīt jauniem saimniekiem, vai viņiem vajadzīgs šīs suns. Atbrauca strādnieki remontēt māju un kādu laiku rūpējas par Rudisu. Vēlak ari viņiem nebija vajadzīgs suns. Tā Rudis tika Slokas dzīvnieku patversmē. Nu ko lai pateikt nabaga Rudisam, kurš 11 gadus kalpoja savam saimniekam, mīlēja viņu, rūpējas par viņu un pēkšņi palika lieka manta. Talr.26 326 974 Руди. Солнечный пёсик))) Во время прогулок ведёт себя хорошо, поводок не тянет. Руди ростом до колена. Ему хорошо будет жить как в квартире, так и в доме. Подойдёт и людям в возрасте, будет вашим лучшим другом и будет дарить позитив каждый день. )) Здоровье у него крепкое, проживёт ещё много лет) ОБОЖАЕТ играть, ловить снежки и бегать за палочкой)) Контактный мальчишка. У которого за спиной своя грустная история. Он очередной брошенка. При переезде - просто оставили. Рабочие жалели его и ухаживали, но потом - вариантов не было. Так он и оказался в Юрмальском приюте. Звоните, ответим на все вопросы. Talr.26 326 974

RikijsPilsēta: Tukums

Kastrēts, apstrādāts pret parazītiem. Kautrīgs, bet, ja redz, ka esat draudzīgi noskaņots, atplaukst. Labāk un drošāk jūtas ar visām četrām uz Zemes, nevis kad ceļ rokās. Ļoti patīk, ja glauda, bužina un ķemmē! Nav iebildumu pret citiem kaķ- un suņveidīgajiem. No ilgstošās dzīvošanas uz ielas dažbrīd ir trokšņaina elpošana, bet papildus aprūpe nav nepieciešama. Sapņojam par māju ar dārzu, kur siltā laikā zvilnēt saulītē un padzenāt kādu tauriņu!

KārumniecePilsēta: Iecava

-Īsta kārumniece – katru vakaru prasa: kur mans pieniņš? Kad kārums dabūts, var nākt mājās vai turpināt laiskoties uz palodzes. Ļauj sevi glaudīt, bet uz rokām nelabprāt dodas. Viņai ļoti nepatīk suņi.

ŽaģePilsēta: Iecava

Mani sauc Žage. Es esmu 12gadīga dalmāciete. Nonācu biedrībā "uz laiku"... Tā nu saimniekam tie dzīves apstākļi sakārtojās.Gadās. Biedrības pansijā luncinu asti jau vairāk kā gadu. Vai pusotru... Hmm, katrā ziņā krietni pat viena kārtīga suņa pacietībai par ilgu. Kā man šķiet. Pieķeru sevi lūram uz cilvēkiem caur pieri, bet ar naivas cerības izgaismotu purnu. Tiktāl nu ir! Gribu mājas! Ko lai es par sevi pastāstu? Neraugoties uz gadiem, esmu moža. Tālu staigāt man īsti negribas. Toties patīk tā staigāt, lai skaisti! Kā tas ir?! Nu tā! Lai varu visu izostīt, izpētīt, visu izprast... un lai izskatos es smuki! Dalmāciešmeitenes cienīgi! Gadi man nav atņēmuši pašcieņu! Pēdējā laikā bieži aizdomājos par to, ka radu par sevi aplamu priekšstatu. Cilvēki skatās uz mani ar respektu, kas man patīk, tomēr arī mazliet bijīgi viņi skatās. Un tas nav īsti forši! Ņemot vērā, ka es esmu ieinteresēta atrast jaunas mājas! Cilvēki domā, ka es esmu dusmīga. Bet nē–ē–ē...man vienkārši daba ir iedevusi "pokera purnu", kas slēpj emocijas. Es stabili stāvu uz savām četrām ķepām! Var būt izskatos draudīgi? Bet tā vienkārši ir mana ikdienas stāja! Pret cilvēkiem es esmu laba. Mīlīga un jauka. Slikti satieku ar citiem suņiem. Un kaķus neciešu ne acu galā. Bet man taču ar cilvēku jādzīvo, nevis ar kaķi... Kaķis taču nevar mani adoptēt, bet cilvēks var! Es ļoti ceru, ka mani sastaps cilvēks, kuram es drīkstēšu būt uzticama. Neraugoties uz to, ka esmu gados. Es tomēr atļaušos cerēt un ticēt!