mazulītis

PelePilsēta: Ogre

PELE JAUNU MĀJU MEKLĒJUMOS! Sirsnīgajai Pelītei ir 9 gadi. Sunīte ļoti mīļa, kārtīga, paklausīga - prot pamatkomandas un perfekti iet pavadiņā, mīl doties pastaigās, labi jutīsies privātmājā ar dārzu. Sunīte piemērota vientuļam cilvēkam vai ģimenei bez bērniem un kaitīgiem ieradumiem. Ja Tev ir iepatikusies Pele, nāc ciemos uz Ogres novada dzīvnieku patversmi Indrānu ielā 9/11 vai zvani 65044224; 26342330

SonaPilsēta: Jūrmala

Жила она в укромном уголке приюта. В приюте уже пару лет точно. Очень хочется верить, что она ещё вспомнит как это быть домашней собачкой, любимицей. Девочка взрослая, лет 8-10. Называем её Сона) Спокойная, контактная, гулять с ней одно удовольствие) (с котиками не дружна.) Приезжайте знакомиться (Юрмала, Слока, Дзирнаву 8) Просьба сначала связаться по телефону. ОЧЕНЬ очень вас ждёт. Меня не замечают Меня забыли? Я тут одна.. так долго, что дни уже не сосчитать Почему, что сделала? Что заслужила быть одна, и тут.. Не знаю, люблю ли я теперь людей.. Ведь я им не нужна, любовь моя им не нужна! Мне здесь прожить всю жизнь, наверное.. Все ходят мимо.. Ну да ладно, пойду в будку я обратно Мечтать. Нет, вспоминать.. О кроватке, руках людских, тепло от них Хочу я спать, во сне мне лучше, там человек, его любовь. Ведь больше ничего мне и не нужно...

DoraPilsēta: Rīga

Doru ir apskatījis acu ārsts, viņai ir abu acu subatrofija, redze vairs nav atjaunojama, bet mēs ticam, ka Doru gaida viņas cilvēks, kuram sirdī atradīsies vieta tieši šai kaķenei. Dora vēl pagaidām ir nedroša cilvēka klātbūtnē, bet pēc vairāku dienu badošanās ir atsākusi ēst, par ko mums ir ļoti liels prieks, tas ir solis uz priekšu! Meklējam viņai cilvēku, kurš būtu gatavs ļaut lēnām iejusties jaunajā vidē, tā kā viņa neredz, kur atrodas, tas var prasīt ilgāku laiku. Kaķene ir sterilizēta, apmēram 1-2 gadus jauna. Sirdī, tāpat kā ikviens, alkst būt mīlēta, viņa saimnieku nekad neredzēs, bet iemācīsies atpazīst viņa smaržu, mīļošanu un balsi, tas būs cilvēks, kurš dāvājis lielāko laimi – mājas.

PumaPilsēta: Iecava

Esmu Puma! Vēl ne tik sen es gadiem dzīvoju pilnīgā badā. Vēl ne tik sen es atradu iespēju kā aizbēgt no sava saimnieka. Mana pēdējā robeža bija tuvu. Es biju zaudējusi ne tikai miesu, bet teju vai arī veselo saprātu. Kad izbadējusies izlauzos brīvībā, klīdu apkārt ar vienu-vienīgu domu: "Ēst! Man vajag ko apēst! Vienalga- ko!". Tādu mani arī sastapa mana glābēja- Evita Skrindževska. Kāda jauka un centīga sieviete... viņa nogādāja mani "Ķepu-ķepā". Savas pirmās dienas Ķepās es īsti neatceros. Tur bija ārsti, un tur bija izsalkuma migla acu priekšā... Šodien man kauns pat domāt, cik neganti izsalkusi un alkatīgi rijīga es biju tajā laikā. Man likās, ka visi suņi ir mani konkurenti uz barību...ka viņus jānolamā kārtīgi! Un visa sīka radība man likās esam pusdienas... Cilvēki? Tie ir mana vājība. Pat galējā badā es nespēju savādāk skatīties uz cilvēku, kā uz draugu, cerības stariņu un kaut ko labu. Es nezinu, kādēļ tā ir...vajadzētu taču dusmoties. Ka tik ilgi badinājuši, turējuši ķēdē, bez iespējas kaut man pašai sev ko nomedīt... Bet nē. Es nevaru dusmoties uz cilvēku. Man nesanāk. Tagad mana vilniņa gandrīz ir nomainījusies. Es atkal kļūstu par skaistu, medus baltu laikas metisu... Sāku draudzēties ar suņiem. Ar mani var iziet jaukās pastaigās. Es vairs nedzīvoju bezgalīgā medību režīmā. Tagad es spēju arī vienkārši gulēt meža sūnās un mierīgi klausīties kā pukst dabas sirds... Tagad es spēju iet blakus cilvēkam un redzēt Sauli, kokus, zāli, ceļa olīšus un smiltis zem ķepām. Ieelpot vasaras smaržu, izšķirt desmitiem augu aromātus un nemeklēt starp tiem ko apēdamu. Tagad es mācos vienkārši būt... Pagaidām man vēl jāturpina ārstēt auss iekaisums. Bet palēnām es uzdrošinos sākt domāt par jaunām mājām, jauniem saimniekiem un jaunām iespējām tapt mīlētai. Es zinu, ka mans vecais saimnieks nav saņēmis sodu...par manis nobadināšanu. Taču domāju, ka viņš pats sev ir sods. Cik laimīgs gan var būt, ik dienu skatoties uz izģindušu suni un liedzot tam barības sauju?