Šaha

PuikaPilsēta: Iecava

Mans stāsts aizsākās pirms 5 gadiem, kad es kā mazs kucēns nācu šajā pasaulē. Tiku atņemts savai mammai un aizvests pie daktera. Nedz es, nedz manas māsiņas, nedz brālītis- mēs nebijām slimi. Pie daktera mēs nonācām, jo mūsu saimnieks gribēja mūs iemidzināt. Mūsu bērnišķīgā pīkstēšana un mazu kucēnu šļupsti, sasāpināja vetārsta dvēseli, un viņš nespēja atņemt mums dzīvību. Lūk tā, pateicoties svešam cilvēkam, kurš nezināja nedz manu mammu, nedz redzēja mūs nākam pasaulē, mēs palikām dzīvi. Es izaugu šeit- "Ķepu-ķepā". Manu acu priekšā kā mazi vilnīši ir noņirbējuši simtiem suņu un kaķu, kuri šo gadu laikā laimīgi tika adoptēti. Simtiem cilvēku, kuri nākuši un gājuši. Dažs vienaldzīgs, cits mīļām acīm, bet neviens tā īsti nav manī sajutis gabaliņu no savas dvēseles. Laiks gāja. Lēnām, nesteidzīgi, bet nepielūdzami. Un lai arī es esmu tas suns, kurš gana aktīvi iesaistīts biedrības dzīvē, es jutos vientuļš. Kā mēdz teikt- divas vientulības satikās... Es sadraudzējos ar Strīpiņu. Viņa ir mierīga un klusa. Arī viņa dzīvo Rēvicos kopš kucēna ķepas. Viendien viņa atnāca pie manis un palika. Viņai vienmēr ir bijusi izvēle un pārvietošanās brīvība. Jo viņa ir reti prātīga un muļķības nedara. Bet viņa ir izvēlējusies mani. Viņa lolo un sargā mūsu mazo zemes pleķīti no citiem suņiem. Viņa ir mūsu mājiņas pavarda sargātāja. Reiz mani gribēja adoptēt. Cilvēki atvēra mašīnas durvis, kurās man būtu bijis jākāpj, taču Strīpiņa tik ļoti smilkstēja un tik ļoti gribēja doties man līdzi, ka cilvēks pārdomāja... divus suņus viņš negribēja, bet salauzt Strīpiņas sirdi arī nespēja. Tad nu, šis stāsts ir par mani. Bet patiesībā- par mums abiem. Jo izskatās kā izskatās. Mēs esam adoptējami abi kopā. Uhhhh...es zinu, cik ļoti tas mazina mūsu iespējas tikt adoptētiem! Bet es nevaru viņu atstāt... Viņa nes man kārumus. Viņa man ir. Un es esmu viņai. Pēdējā galerijas bildē, ja aizšķirsi tik tālu, ir viņa- mana Strīpiņa! Un tomēr, var taču tā būt, ka reiz nāks cilvēks, kuram patiksim mēs abi. Un viņš ļaus mums būt savā tuvumā. Kurš novērtēs mūsu uzticību, un to, ka esam draudzīgi. Vai to, ka mēs esam kā četrkājaini mājas gariņi, kuri rada to omulīgo īstu māju sajūtu. Ja vien mums ļauj. Ļausi?! Rekvizīti ziedojumiem: DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBAS BIEDRĪBA “ĶEPU-ĶEPĀ” Ziedojuma konts: LV37HABA0551030617983 Reģistrācijas numurs: 40008176673 BIC/swift kods: HABALV22 Paldies, jūsu DzAB "Ķepu-Ķepā" Jelgavas rajons, Ozolnieku novads, Salgales pagasts ''Rēvici'' T: 29733601

RencoPilsēta: Valmiera

"Skatos, ka kupenas šodien cienīgas. Lēkšu uzreiz ar visām četrām iekšā." Pēc pārdzīvotiem grūtiem laikiem suņupuika Renco meklē jaunu saimnieku. Būs kārtīgs un labsirdīgs mājas sargs.

SniezaPilsēta: Ventspils

Снежа, стерилизована, лоток и когтеточка на ура, её где то 8-10 мес. Их было трое: мама и её детки Снежа с братиком Бимом. Женщина, которая их подкармливала, сказала что их мама пропала, возможно её съели лисы, но братик с сестричкой видели куда она ходила кушать и тоже нашли туда дорогу. Были дикие, сейчас в руки взять можно, но сами не подойдут. Их отловили, стерилизовали, подержали дома, пока пройдут холода, холода прошли, но так жалко выпускать их обратно на улицу, они ведь думают, что у них есть дом. тел. 29559726 (Ирина)

MelnītePilsēta: Rīga

Melnīte meklē saimnieku! Pēc gandrīz 2 klīnikā pavadītiem mēnešiem, beidzot Melnīte ir pagaidmājās un ar katru dienu kļūst arvien drošāka. Kad Melnīte ir satraukta, tad visdrošāk jūtas paslēpjoties kādā stūrītī, bet kad nomierinās, tad skaļi murrādama glaužas gar kājām. Kaķenīte nebūs piemērota gimenēm ar maziem bērniem, jo viņai nepatīk straujas kustības. Liela satraukuma brīžos Melnīte var sist ar ķepu. Melnīte labprāt spēlējas ar rotaļu pelītēm. Pret citiem kaķiem izturas neitrāli. Melnīte ir atblusota, attārpota, vakcinēta un sterilizēta, apmeklē kastīti. 3-4 gadus jauna.