Pukainis.lv
deiza

deiza

  • Dzimums meitene
  • Vecums 3 gadi
  • Izmērs liels
  • Pilsēta Iecava
  • Patversme "Kepu-ķepā"
  • Tālrunis Rādīt tālruņa numuru    29733601

Mazi un cilvēku negribēti 8 melni kamoliņi. Mēs piedzimām savai mammai nekurienes vidū. Ģeogrāfiski- Bolderājā. Taču ārpus fizisko parādību robežām, tā tīri filozofiski, mēs bijām nekurienē. Cilvēki, kuri baroja manu mammu, solījās mūs noslīcināt. Tā īsti pat vēl nesākuši dzīvot, mēs bijām nolemti iznīcībai. Var būt ziemas spelgonī apsalušas sirdsapziņas asni pie vainas, var būt kas cits...tomēr ziņa par mums aizgāja pasaulē. Un tā pārvērta mūsu likteni. Mēs nonācām ķepās. Septiņi no mums tika adoptēti. Taču es- nē. Mans vārds ir Deiza. Visu māsu un brāļu vidū es biju visbailīgākā. Es vienmēr pamanījos to pus solīti atkāpties, paslēpties, iespraukties kādā kaktiņā, pazust, saplūst ar vidi un neizcelties. Es paaugos. Cilvēki pārstāja nākt. Mana mamma teica, ka tas ir slikti. Ka man ir jāmainās! Ka šai pasaulei es esmu par labu! Un mamma man mācīja riet zvērīgi skaļi, kad cilvēki nāk. Iegulties ar plecu voljēra restēs, demonstrējot savu spēku un varu. Lekt uz būdas jumta un zemē, un atkal uz būdas, lai cilvēki redz, cik atsperīga un stipra es esmu! Es centos. Centos un man padevās. Līdz vienbrīd es par sevi sapratu visu. Es esmu bikla. Bikla, nevis bailīga. Es esmu bikla, jo manā sirsniņā ir tik daudz mīlestības uz cilvēku, ka es vienkārši nezinu, kur to likt. Tās emocijas manī ir tik, nu tik, nu tik(!) milzīgi lielas, ka zem to svara es saraujos maza. Un es ilgojos pēc sava cilvēka. Aizvien biežāk es piemirstu mammas mācīto, un tā vietā, lai tēlotās dusmās rībinātu restes, es lidoju tajās ar plaši atvērtām ķepām, cenšoties apskaut visu pasauli. Lūkojos apkārt ar naivi cerīgu purnu. Lai cilvēks redz, kā tajā uzzied visa mana dvēsele! Taču- nē... un atkal- nē. Un vēlreiz nē. Nē un nē, un nē! Vai nu mana dvēsele nezied. Vai nu parasti cilvēki šo ziedēšanu nespēj redzēt. Un man jāgaida kāds viens, pavisam īsts un īpašs cilvēks?! Man nav vēl pilns gads. Tomēr esmu izaugusi un lielāka vairs nebūšu kā esmu. Mans ī-ī-īpašais cilvēk! Sarunāsim? Tu nāc labi ātri, ja? Es gribu būt Tavs pakulu lācītis, kuram kasa aiz auss, stāsta noslēpumus, un ar kuru kopā dodas pretim nezināmiem piedzīvojumiem!

CITI DZĪVNIEKI

sniedziņš_photo

SniedziņšPilsēta: Iecava

Nekad nevar zināt, cik skaista nāks ziema. Vai sniedziņš snigs balti pūkainām aumaļām? Vai vēji pūtīs, puteņos...vai pasaule būs balta? Bet pavisam droši var zināt, ka balts un daiļš runčuks vārdā Sniedziņš gaidīs Tevi mājā, ja vien Tu viņu adoptēsi. Mūsu Sniedziņš ir netverams. Gluži kā sniegpārsla plaukstā, viņš izkūst un pazūd, ja pienāc par tuvu. Ne gluži labsajūtā. Un ne gluži tā, ka aiz laimes izkūst. Viņš vienkārši notin makšķeri, un atstāj zivis balojam saulē. Sniedziņš ir kaķis, kuru ar mīļumu jānobur. Pasakās jau sola, ka vardi nobučojot, tā pārvēršas par skaistu princi... Mēs ticam, ka Sniedziņu iemīļojot, viņš pārvērtīsies par omulīgu mājas kaķi! Sniedziņš piemērots dzīvei tādā mājā, kuras sienās mīt jauki un pieauguši cilvēki. Bērniņus eksperimentiem, lūdzam, nepakļaut. Mēs nevaram solīt, ka Sniedziņš neatstās Zorro zīmi uz bērnu maigās ādas. Šis runčuks ir viens no tiem dabas brīnumiem, kurš jāpatur cieši blakus. Visideālāk viņš iederētos dzīvoklī. :), adoptējot uz laukiem, krietni jāpieskata, lai pirmajos mēnešos minkāns neizsprūk ārā. Principā, nevienu adoptētu kaķi nevar uzreiz laist ārā. Ir jādod laiks, kamēr peļu junkurs iepraktizējas, pierod pie jaunas vietas. Cilvēkiem... Sniedziņš ir kārtīgs. Paskat, cik balts kažociņš! Un neticības pilnas acis... Un viņš prot dejot tango... jā, jā! Dejosiet ilgi, kamēr saradīsiet! Iespējams, ka viņš arī kādu citu deju Tev mācīs. Un ko viņam mācīsi tu?! ;) Sniedziņa karalisko baltumu bildēs iemūžināja OTSphoto un Revaphoto!
Dzimumspuika Vecums3 gadi Izmērs-

Pukainis.lv palīdz atrast jaunas mājas kaķiem un suņiem, kuri dzīvo dzīvnieku patversmēs. Sniedzam atbalstu, lai dzīvnieki varētu atrast sev saimnieku.