terce

LarīPilsēta: Rīga

Palielā auguma Larī – suņdāma spēka pilnbrieda gados – meklē mājas, kurās būt noderīgai un vienlaikus arī beidzot uzzināt, kāda ir mīlēta suņa dzīve. Visu iepriekšējo mūžu nodzīvojusi īsas ķēdes galā, kura beigu galā bija pat kaklā ieaugusiN. opietns suns – tikai cilvēkiem ar pieredzi “suņkopībā”, bez citiem mājdzīvniekiem un maziem bērniem. Būs jautra, spēlēties kārā, krietna sardzīte. Adoptējama tikai uz privātmāju ar slēgtu teritoriju.

PuaroPilsēta: Rīga

Gludajā uzvalciņā tērptā Puaro mīl pati lēniņām iekārtoties cilvēkam klēpī, pa nakti gulēt uz kājām vai vienkārši būt blakus. Tādās reizēs cilvēks ir aicināts viņu noglaudīt un pakasīt zodiņu, bet citkārt izvairīsies no garāmejošo negaidītiem glāstiem vai pēkšņas pacelšanas gaisā. Puaro sirsnīgajā nopietnībā un slikti maskētajā maigumā ir kas ļoti valdzinošs.

BPilsēta: Ventspils

B

SusikaPilsēta: Iecava

Susika? Nu jā... nu tā tas ir! Tāds vārdiņš rodas, ja kāds dikti mīlēts un lutināts. Su-su-su-sināts. Utji-putji-pucināts. Jā, jums droši vien liekas, ka mana dzīvīte dikti jauka tad? Ja man vārdiņš kā mīlestībiņa pati? Hm-m-m...nu padomāsim! Es piedzimu mežā. Jā, jā! Pat ne tā kā Mauglis, jo tas puikiņš džungļos nonāca jau kādu brītiņu vecs. Es nē! Es tiešām piedzimu mežā. Alā, kuru mammīte mums, mazuļiem bija sarūpējusi. Pati atradusi piemērotu vietiņu, pati ar nadziņiem izkasījusi un iekārtojusi midziņu. Grūti viņai bija. Manai mammītei! Izbarot sevi un mūs visus. Skriet paslepus pie cilvēkiem un zagt, skriet atpakaļ pie mums un barot. Sākumā ar savu pieniņu, bet tad jau arī ar to, ko nu gadījās nočiept un sarūpēt. Mammīte ļoti baidījās no cilvēkiem. Slēpās meistarīgi. Un slēpa mūs. Bet bērni ir bērni. Mēs nepazinām cilvēka ļaunumu. Un, kad kādā brīnumainā dienā pie mūsu alas uzradās cilvēks, mēs, kucēni, steidzām skaļi viņu pasveicināt! Cilvēks ļoti samulsa. Brītiņu pakavējās un aizgāja. Bet tad nāca vēl. Un vēl. Un daudzas dienas. Viņš nesa mums ņammiņas! <3 Mammīte mana gan neēda, viņa slēpās. Bet mēs, mazuļi, bijām tik laimīgi un priecīgi! Cilvēks izdomāja, ka mežā mēs nevaram palikt. Viņš pasauca biedrības meitenes. Tā es kopā ar māsām un brāļiem nonācu "Ķepu-ķepā". Visi atrada katrs savu kaktiņu. Viena māsiņa mana dzīvo Zviedrijā. Bet es te. Biedrībā. Man ir četri gadi. Es labi satieku gan ar suņiem, gan ar kaķiem. Svešu cilvēku apsveicināšu ar skaļu vau-vau! Savu cilvēku? Man nav sava cilvēka. Dažkārt es iedomājos, ka ir. Tādos brīžos man nodreb sirsniņa, un acu skatiens kļūst kā silts piens, kas izstaro laimes un cerības garaiņus. Mans degungaliņš tad ir Visuma centrs ap kuru rotē manu sapņu mākonis. Bet manas austiņas- aploksnītes ir gatavas sūtīt vēstulītes! Nu gluži kā šodien! Es būtu uzticīga, mīļa savam saimniekam. Brauc ciemos! Nebaidies no mana vau-vau! :), es varbūt arī piedzimu mežā, bet neesmu mežone. Es esmu sunītis, kurš grib mājas <3. Uzticies man! ____________________________________________ Sniedz atbalstu apciemojot, adoptējot, dodot pagaidmājas, ziedojot biedrībai nepieciešamās mantas vai palīdzot finansiāli. T:29733601(Gundega) DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBAS BIEDRĪBA “ĶEPU-ĶEPĀ” Ziedojuma konts: LV37HABA0551030617983 Reģistrācijas numurs: 40008176673 BIC/swift kods: HABALV22 Pay Pal ātrais maksājums: PayPal.Me/kepukepa pay pal: dzab_kepukepa@inbox.lv Jelgavas rajons, Ozolnieku novads, Salgales pagasts ''Rēvici'' #susika #suns #nepercadopte #revici #jelgava #bauska #iecava #dog #shelter #shelterdog #doglovers #instadog #dogofinstagram #adoptdontshop #dzab_adopcijai #otsphoto