tūcīte

RudiPilsēta: Jūrmala

Nereti gadās, ka saimnieks-seniors aiziet mūžībā un četrkājainais draugs paliek viens. Bērni un radi, draugi un mantinieki vienkārši izmet dzīvnieku uz ielas. Tā ari notika ar Rudisu. Mantinieki pievāca māju, pārdeva to citiem, kopa ar suni. Tikai aizmirsa paprasīt jauniem saimniekiem, vai viņiem vajadzīgs šīs suns. Atbrauca strādnieki remontēt māju un kādu laiku rūpējas par Rudisu. Vēlak ari viņiem nebija vajadzīgs suns. Tā Rudis tika Slokas dzīvnieku patversmē. Nu ko lai pateikt nabaga Rudisam, kurš 11 gadus kalpoja savam saimniekam, mīlēja viņu, rūpējas par viņu un pēkšņi palika lieka manta. Talr.26 326 974 Руди. Солнечный пёсик))) Во время прогулок ведёт себя хорошо, поводок не тянет. Руди ростом до колена. Ему хорошо будет жить как в квартире, так и в доме. Подойдёт и людям в возрасте, будет вашим лучшим другом и будет дарить позитив каждый день. )) Здоровье у него крепкое, проживёт ещё много лет) ОБОЖАЕТ играть, ловить снежки и бегать за палочкой)) Контактный мальчишка. У которого за спиной своя грустная история. Он очередной брошенка. При переезде - просто оставили. Рабочие жалели его и ухаживали, но потом - вариантов не было. Так он и оказался в Юрмальском приюте. Звоните, ответим на все вопросы. Talr.26 326 974

Lord lācītisPilsēta: Ventspils

Viņš nav pat gadu vecs. Atrasts pamestā ēka. Viņu aizveda uz pagaidu māju. Tur mazais tika atbrīvots no visiem parazītiem, kastrēts. Tagad viņš atveseļojās un pārvērtās par greznu pūkainu jauno kaķi džentlmenu - Lordu. Viņš ir pieticīgs, nedaudz kautrīgs. Atrodas Ventspilī pagaidu mājā. tel. 29 288 968

RūdiksPilsēta: Daugavpils

Ambiciozs suns, mekle aktīvo un pozītivo saimnieku.

BrīzePilsēta: Iecava

Brīze. Dusmulis Brī, negantnieks... tā mani sauca biedrības meitenes pirmajās nedēļās. Droši, ka taisnība viņām bija. Tā sāpe, atkal zaudējot mājas, man bija skaudra kā īlens sirdī. Es rūcu. Es rēju. Es rādīju zobus. Pat meitenei, kuru pazinu, es nedevos tā uzreiz... Rēju diennaktīm. Uz visu. Arī uz tukšumu. Un tad ieradās viņas. Sievietes, kuras mani mēdz te visu bildēt. Pāris nedēļas viņas arī kopj mūsu māju. Viņas ir dīvainas. Es reju dusmīgs, bet viņas izliekas, ka es mīļi runāju. "Brīzīte, Brīzīte...", viņas saka. "Kāds nu tur Brīzīte!", man gribas skarbi viņām uzriet, bet sirdī tomēr mostas naiva cerība kā gaismiņa, ka arī es esmu kādam mīļš. Viņas atkal un atkal man ieklāj karalisku gultiņu, neraugoties uz to, ka es visu cenšos izpostīt. Viņas ved mani pastaigā. Un mantiņu man iedeva... Man liekas, ka es viņām sāku pieķerties. "Brīze, mēs tev noteikti atradīsim mājas! Dzirdi, par katru cenu mēs tev tās atradīsim!", viņas saka. Un man tā-ā gribas viņām ticēt! Es reju maz. Un vairs nepostu savu gultiņu. Es daudz un mierīgi guļu, kad viņas ir blakus... Man vajag kādu, kurš ir man blakus! Esmu maza auguma suņu vīriņš. Mana saimniece saslima, es paliku viens. Man ir 8 gadi, un priekšā vēl tikpat... Palīdzi manām meitenēm atrast man mājas...lūdzu? Citādi viņas ir bēdīgas.Un es negribu, ka viņas par nieka Brīzi bēdājas! Brīze ir stiprs vīriņš un pats var savu dzīvi nokārtot!