kaķēns

PuikaPilsēta: Iecava

Mans stāsts aizsākās pirms 5 gadiem, kad es kā mazs kucēns nācu šajā pasaulē. Tiku atņemts savai mammai un aizvests pie daktera. Nedz es, nedz manas māsiņas, nedz brālītis- mēs nebijām slimi. Pie daktera mēs nonācām, jo mūsu saimnieks gribēja mūs iemidzināt. Mūsu bērnišķīgā pīkstēšana un mazu kucēnu šļupsti, sasāpināja vetārsta dvēseli, un viņš nespēja atņemt mums dzīvību. Lūk tā, pateicoties svešam cilvēkam, kurš nezināja nedz manu mammu, nedz redzēja mūs nākam pasaulē, mēs palikām dzīvi. Es izaugu šeit- "Ķepu-ķepā". Manu acu priekšā kā mazi vilnīši ir noņirbējuši simtiem suņu un kaķu, kuri šo gadu laikā laimīgi tika adoptēti. Simtiem cilvēku, kuri nākuši un gājuši. Dažs vienaldzīgs, cits mīļām acīm, bet neviens tā īsti nav manī sajutis gabaliņu no savas dvēseles. Laiks gāja. Lēnām, nesteidzīgi, bet nepielūdzami. Un lai arī es esmu tas suns, kurš gana aktīvi iesaistīts biedrības dzīvē, es jutos vientuļš. Kā mēdz teikt- divas vientulības satikās... Es sadraudzējos ar Strīpiņu. Viņa ir mierīga un klusa. Arī viņa dzīvo Rēvicos kopš kucēna ķepas. Viendien viņa atnāca pie manis un palika. Viņai vienmēr ir bijusi izvēle un pārvietošanās brīvība. Jo viņa ir reti prātīga un muļķības nedara. Bet viņa ir izvēlējusies mani. Viņa lolo un sargā mūsu mazo zemes pleķīti no citiem suņiem. Viņa ir mūsu mājiņas pavarda sargātāja. Reiz mani gribēja adoptēt. Cilvēki atvēra mašīnas durvis, kurās man būtu bijis jākāpj, taču Strīpiņa tik ļoti smilkstēja un tik ļoti gribēja doties man līdzi, ka cilvēks pārdomāja... divus suņus viņš negribēja, bet salauzt Strīpiņas sirdi arī nespēja. Tad nu, šis stāsts ir par mani. Bet patiesībā- par mums abiem. Jo izskatās kā izskatās. Mēs esam adoptējami abi kopā. Uhhhh...es zinu, cik ļoti tas mazina mūsu iespējas tikt adoptētiem! Bet es nevaru viņu atstāt... Viņa nes man kārumus. Viņa man ir. Un es esmu viņai. Pēdējā galerijas bildē, ja aizšķirsi tik tālu, ir viņa- mana Strīpiņa! Un tomēr, var taču tā būt, ka reiz nāks cilvēks, kuram patiksim mēs abi. Un viņš ļaus mums būt savā tuvumā. Kurš novērtēs mūsu uzticību, un to, ka esam draudzīgi. Vai to, ka mēs esam kā četrkājaini mājas gariņi, kuri rada to omulīgo īstu māju sajūtu. Ja vien mums ļauj. Ļausi?! Rekvizīti ziedojumiem: DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBAS BIEDRĪBA “ĶEPU-ĶEPĀ” Ziedojuma konts: LV37HABA0551030617983 Reģistrācijas numurs: 40008176673 BIC/swift kods: HABALV22 Paldies, jūsu DzAB "Ķepu-Ķepā" Jelgavas rajons, Ozolnieku novads, Salgales pagasts ''Rēvici'' T: 29733601

PoPilsēta: Daugavpils

Мальчик серо-черного окраса , воздаст 11 мес., привит комплексной вакциной и от бешенства, кастрирован, обработан от глистов и от блох. Стеснительный пес.Ждет надежных хозяев.

DingoPilsēta: Alūksne

Suņuks Dingo ir liela auguma, ļoti draudzīgs suns. Vienmēr cenšas pievērst sev uzmanību, cerot iepatikties kādam no Astes un Ūsas ciemiņiem. Neskatoties uz to, Dingo patversmē dzīvo jau vairāk nekā 2 gadus. Suņuks ir seniora vecumā - aptuveni 8 gadus vecs un ļoti vēlas vecumdienas pavadīt kopā ar saimniekiem.

DžokersPilsēta: Jelgava

Šis melnais brašulis kopā ar vēl vienu bēdu māsiņu biedrībā uzradās vasaras sākumā, kad tika saņemti izmisīgi zvani par kādu aizdomīgu dzīvokli Baložos, kur kā beigās izrādījās - mitinājās ļoti daudz kaķi, kuri netika pienācīgi aprūpēti vien tāpēc, ka to īpašniece devās uz ārzemēm.. Pateicoties cilvēkiem, kas nepalika vienaldzīgi izdevās laicīgi visu saimi glābt. Pie mums šie divi murrātāji nonāca pavisam bēdīgā stadijā - galīgi izkāmējuši, ar nespodru spalvu. Šobrīd gan ir jau atkopušies un no pavisam vārgiem kaķiem ir kļuvuši draudzīgi, mīļi. Uz šo brīdi no šīs kompānijas gan Džokers ir palicis vienīgais, kuram nav pietiekušies pat potenciālie saimnieki.. Lai arī iespējams, vizuāli atgādina skarbo džeku, tomēr iepazīstoties tuvāk ir īsts miera mika, kurš labprāt izbauda katru cilvēka glāstu.. Ir gandrīz gadu vecs..