melnītis

FilipsPilsēta: Rīga

Runčuks šobrīd vēl ir diezgan kautrīgs, tomēr ar katru dienu arvien vairāk sāk atvērties un uzticēties cilvēkam. Dienās sācis gulēt nevis pagultē, bet gan kaķu mājiņā. Reizēm šnāc, bet neskrāpē. Īpaši aktīvs klūst vakara pusē. Filips meklē iejūtīgus un pacietīgus saimniekus, būs lielisks draugs otram kaķim.

SusikaPilsēta: Iecava

Susika? Nu jā... nu tā tas ir! Tāds vārdiņš rodas, ja kāds dikti mīlēts un lutināts. Su-su-su-sināts. Utji-putji-pucināts. Jā, jums droši vien liekas, ka mana dzīvīte dikti jauka tad? Ja man vārdiņš kā mīlestībiņa pati? Hm-m-m...nu padomāsim! Es piedzimu mežā. Jā, jā! Pat ne tā kā Mauglis, jo tas puikiņš džungļos nonāca jau kādu brītiņu vecs. Es nē! Es tiešām piedzimu mežā. Alā, kuru mammīte mums, mazuļiem bija sarūpējusi. Pati atradusi piemērotu vietiņu, pati ar nadziņiem izkasījusi un iekārtojusi midziņu. Grūti viņai bija. Manai mammītei! Izbarot sevi un mūs visus. Skriet paslepus pie cilvēkiem un zagt, skriet atpakaļ pie mums un barot. Sākumā ar savu pieniņu, bet tad jau arī ar to, ko nu gadījās nočiept un sarūpēt. Mammīte ļoti baidījās no cilvēkiem. Slēpās meistarīgi. Un slēpa mūs. Bet bērni ir bērni. Mēs nepazinām cilvēka ļaunumu. Un, kad kādā brīnumainā dienā pie mūsu alas uzradās cilvēks, mēs, kucēni, steidzām skaļi viņu pasveicināt! Cilvēks ļoti samulsa. Brītiņu pakavējās un aizgāja. Bet tad nāca vēl. Un vēl. Un daudzas dienas. Viņš nesa mums ņammiņas! <3 Mammīte mana gan neēda, viņa slēpās. Bet mēs, mazuļi, bijām tik laimīgi un priecīgi! Cilvēks izdomāja, ka mežā mēs nevaram palikt. Viņš pasauca biedrības meitenes. Tā es kopā ar māsām un brāļiem nonācu "Ķepu-ķepā". Visi atrada katrs savu kaktiņu. Viena māsiņa mana dzīvo Zviedrijā. Bet es te. Biedrībā. Man ir četri gadi. Es labi satieku gan ar suņiem, gan ar kaķiem. Svešu cilvēku apsveicināšu ar skaļu vau-vau! Savu cilvēku? Man nav sava cilvēka. Dažkārt es iedomājos, ka ir. Tādos brīžos man nodreb sirsniņa, un acu skatiens kļūst kā silts piens, kas izstaro laimes un cerības garaiņus. Mans degungaliņš tad ir Visuma centrs ap kuru rotē manu sapņu mākonis. Bet manas austiņas- aploksnītes ir gatavas sūtīt vēstulītes! Nu gluži kā šodien! Es būtu uzticīga, mīļa savam saimniekam. Brauc ciemos! Nebaidies no mana vau-vau! :), es varbūt arī piedzimu mežā, bet neesmu mežone. Es esmu sunītis, kurš grib mājas <3. Uzticies man! ____________________________________________ Sniedz atbalstu apciemojot, adoptējot, dodot pagaidmājas, ziedojot biedrībai nepieciešamās mantas vai palīdzot finansiāli. T:29733601(Gundega) DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBAS BIEDRĪBA “ĶEPU-ĶEPĀ” Ziedojuma konts: LV37HABA0551030617983 Reģistrācijas numurs: 40008176673 BIC/swift kods: HABALV22 Pay Pal ātrais maksājums: PayPal.Me/kepukepa pay pal: dzab_kepukepa@inbox.lv Jelgavas rajons, Ozolnieku novads, Salgales pagasts ''Rēvici'' #susika #suns #nepercadopte #revici #jelgava #bauska #iecava #dog #shelter #shelterdog #doglovers #instadog #dogofinstagram #adoptdontshop #dzab_adopcijai #otsphoto

Runčuks bez astesPilsēta: Valmiera

Pavecs melnbalts runčuks tika atrasts, klaiņojam Vaidavas ielā Valmierā. Runčukam nav astes. Ir ļoti, ļoti draudzīgs, mīlīgs, uzticīgu, gudru acu skatienu. Ilgojas atgriezties mājās.

Menbaltā šņācošāPilsēta: Valmiera

Melnbaltai kaķenītei tiek meklēti jauni saimnieki. Kaķenīte nav pieradusi pie cilvēka, tādēļ ir ļoti bailīga un nedraudzīga. Šņāc pie jebkuras saskarsmes ar cilvēku.