sirsniņdeguntiņš

PauliņšPilsēta: Rīga

Arī Pauliņš tic Ziemassvētku brīnumam...✨ Jaukais 8 gadus vecais Pauliņš patversmē nonāca pirms gada... Smaidīgs, labsirdīgs, draudzīgs un mīļš pret cilvēkiem. Izcils pastaigu biedrs, arī daudzu brīvprātīgo mīlulis, liels, bet tajā pašā laikā uzmanīgs. Ar mazākiem bērniem nav īsti iemācijies komunicēt. Nē, viņš nav agresīvs, bet vienmēr jāpierāda savs pārākums. Ar lielāka auguma suņu meitenēm gan tīri laba draudzība iznāk. Tomēr Pauliņam piemīt mednieku instinkti - visus mazākos rādījumus uztvers kā medījumu, tādēļ viņam derētu ģimene bez kaķiem un citiem mazākiem dzīvniekiem. Pieradis pie dzīves ārā, bet priecāsies, ja jaunā ģimene ļaus dzīvoties arī iekštelpās. Pauliņš būtu ļoti iederīgs rosīgā ģimenē, kura dotos dažādās pastaigās, pārgājienos un kuru Pauliņš varētu uzmanīt un pieskatīt ikdienas gaitās. Būs arī labs sargs aiz žoga. Varbūt jau šajos Ziemassvētkos Pauliņš kopā ar ģimeni varēs cept piparkūkas, rotāt māju un justies piederīgs, un saņemt vislabāko dāvanu - savu ģimeni. ❤️

MeitenePilsēta: Ventspils

Šai mazajai sirsniņai ir 3-4 mēneši. Meitenīti piesvieda vasarnīcā: atbrīvojās no mazules, pārliekot savu atbildību uz svešiem pleciem. Visi labi vārdi, kurus var teikt par kaķenēm, piestāv šai mincei. Viņa ir brīnums. Neparasti maiga un mīļa. Atrodas pagaidu mājās Ventspilī. Этому маленькому сердечку 3-4 месяца. Девочку подбросили на дачу; избавились от малышки, перекинув свою ответственность на чужие плечи. Все хорошие слова, которые можно говорить о кошечках, прменимы к ней. Она просто чудо ! Необыкновенно ласковая и милая! Находится во временном доме в Вентспилсе. тел. 29 288 968

ĀrčijsPilsēta: Iecava

Ā-ā–ārč! Kad izdzirdu, ka mani sauc, ļepatoju pie žoga. Protams, es ceru, ka tur būs tā sīkā meitene, kura mani sagaidīja izkāpjam Rēvicos... Esmu viņai pieķēries. Bet mani mēdz saukt arī visādi ķēmi... Nu, izdomāju atsaukties arī ķēmiem. Nu tiem, kuri te biežāk grozās. Žēl jau galu-galā paliek to nabaga cilvēku. Suns jau ar nav bez sirds. Tā–ā-ā... mani atveda no Rēzeknes. Mana Latgales sāga mītiem vīta. It kā man bijis saimnieks, gana lādzīgs, bet ne gluži. Aizbrauca naudu pelnīt vai meičām piecirst... es tak nezinu! Bet atstāja mani sargāt OBJEKTU. Objekts izrādījās esam lidojošais šķīvītis un viendien izčabēja, bet es norāvu taku uz patversmi. Patversmē slikti nebija, bet labi ne tik. Neviens mani nemeklēja. Ciemos pie manis nebrauca. Ne vella adoptēt mani negribēja. Tak es i bez mājām labi varētu iztikt! Tā es i teicu tur... patversmē. Lai mani mežā laiž! Bet nelaida... Teica, vai nu kaulainā, vai jauna ģimene! Citādāk tu prom netiksi. Konkrēti atstiepties es negribēju! Nea! Tamdēļ saliku ceļa somu un pārvācos uz šejieni. Uz "Ķepu- ķepā". Laikam tak kaulainā uzspēja man nogrābstīties gar mīkstumiem, es norāvu dermatītu. Staigāju apkārt uz pusi noskūts un pliks! Bet tas nekas. Puse no manis joprojām ir gana spalvaina :P. Nu un plikumi jau arī apvelkas ar spalvu. Tad, lūk! Es te tomēr ceru pazīmēties, un tā kā mājas atrast. Sev. Man ir 5 gadi. Izskatīgs vīrietis. Nopietns. Izteikti pieķeros vienam cilvēkam. Labprāt sargāšu. Kādu zemes gabaliņu, māju un tevi. Visveiksmīgāk integrēšos vecpuiša dārzā... He-he! Vai divu cilvēku mājsaimniecībā. Pie ķēdes- nē. Varu dzīvot ārā, bet būdai ir jābūt! Un voljēram. Vai dārzam ar labu žogu. Kā es satieku ar citiem suņiem? Nū–ū–ū! Esmu dominants. Meičas mīlu, večus nē. Kaķus tā...nu tā. Labāk lai tie sēž kokos, tad vispār netraucē... Izklausos skarbi? Lai nu būtu! Savam cilvēkam es esmu bučmūlis. Citiem tomēr tak arī nepienākas mani bučāt, neesmu taču paduses asaka kaut kāda!

MūnaPilsēta: Alūksne

Liela auguma sunīte meklē jaunas mājas