džipsijs

ŅušaPilsēta: Liepāja

Ņuša Ņuša ir aptuveni trīs gadus veca un patversmē viņu nogādāja viņas iepriekšējā saimniece jau pagājušā gada pavasarī. Sākotnēji Ņuša ļoti pārdzīvoja šķiršanos, kļuva depresīva un atteicās ēst. Patversmes darbiniekiem bija pamatīgi jānopūlas, lai ieinteresētu Ņušu sākt dzīvi no jauna. Bet viņiem tas izdevās un pēc dažiem mēnešiem Ņuša atplauka un nu jau labprāt komunicē ar cilvēkiem, meklē sabiedrību.Ņuša labprāt apstaigā visu patversmi, bet vismīļākā vieta ir noliktava, kur atrod guļasvietu uz barības kartona kastēm. Ņušai vislabāk būtu būt vienīgajam saimnieka mīlulim, taču, dzīvojot patversmē, Ņuša neveido konfliktus ne ar citiem kaķiem, ne suņiem. Kaķene ir tīrīga un kārtīga, ļoti labprāt spēlējas, bet kā jau daudziem kaķiem, izvairās no pārāk uzbāzīgas komunikācijas.LKB ”Dzag” Liepājas Dzīvnieku patversmei vari palīdzēt arī sūtot SMS uz labdarības numuru 1881 ar tekstu PAW2,PAW3 vai PAW5 un attiecīgi ziedo 2,3 vai 5 euro patversmes iemītniekiem, vai pārskaitot ziedojumu uz biedrības bankas kontu: Liepājas Kinoloģiskā Biedrība Dzīvnieku aizsardzības grupа Reģ.Nr.: 40008006232 Konts: LV40HABA000140J037032 BIC/swift kods: HABALV22

KerijaPilsēta: Rīga

Kerija - pirms gada viņai tika atrastas mājas, bet saimniecei veselības dēļ nācās no suņa atteikties. Šobrīd 11 gadus vecajai pensionārei ir grūti atrast jaunus, mīlošus saimniekus, tomēr Kerija joprojām cer, ka kāds vēlēsies viņai sniegt mierpilnas un mīlošas vecumdienas. Arī aktīvais raksturs un dzīvesprieks par par pensijas gadiem vēl nemaz neliecina. Kaut arī gandrīz visu dzīvi viņa pavadījusi privātmājā a tiesībām doties iekšelpās, pēdējo gadu suņu dāma nodzīvoja dzīvoklī un bija perfekts un paklausīgs mīlulis. Pirms gada mēs viņai meklējām mājas, jo saimniece slimības dēļ nevarēja panemt Keriju sev līdzi. Kerija ir ļoti orientēta uz cilvēku un labprāt draudzējas ar kaķiem. Pret citiem suņiem nav iebildumu, bet daudz uzmanības tiem nepievērš. P.S. Kerija ir sterilizēta, čipēta un vakcinēta. Šobrīd atrodas Latgalē ar transportēšanas iespējām.

PuikaPilsēta: Valmiera

Divus gadus vecais Runčuks Puika meklē jaunas mājas.

BrīzePilsēta: Iecava

Brīze. Dusmulis Brī, negantnieks... tā mani sauca biedrības meitenes pirmajās nedēļās. Droši, ka taisnība viņām bija. Tā sāpe, atkal zaudējot mājas, man bija skaudra kā īlens sirdī. Es rūcu. Es rēju. Es rādīju zobus. Pat meitenei, kuru pazinu, es nedevos tā uzreiz... Rēju diennaktīm. Uz visu. Arī uz tukšumu. Un tad ieradās viņas. Sievietes, kuras mani mēdz te visu bildēt. Pāris nedēļas viņas arī kopj mūsu māju. Viņas ir dīvainas. Es reju dusmīgs, bet viņas izliekas, ka es mīļi runāju. "Brīzīte, Brīzīte...", viņas saka. "Kāds nu tur Brīzīte!", man gribas skarbi viņām uzriet, bet sirdī tomēr mostas naiva cerība kā gaismiņa, ka arī es esmu kādam mīļš. Viņas atkal un atkal man ieklāj karalisku gultiņu, neraugoties uz to, ka es visu cenšos izpostīt. Viņas ved mani pastaigā. Un mantiņu man iedeva... Man liekas, ka es viņām sāku pieķerties. "Brīze, mēs tev noteikti atradīsim mājas! Dzirdi, par katru cenu mēs tev tās atradīsim!", viņas saka. Un man tā-ā gribas viņām ticēt! Es reju maz. Un vairs nepostu savu gultiņu. Es daudz un mierīgi guļu, kad viņas ir blakus... Man vajag kādu, kurš ir man blakus! Esmu maza auguma suņu vīriņš. Mana saimniece saslima, es paliku viens. Man ir 8 gadi, un priekšā vēl tikpat... Palīdzi manām meitenēm atrast man mājas...lūdzu? Citādi viņas ir bēdīgas.Un es negribu, ka viņas par nieka Brīzi bēdājas! Brīze ir stiprs vīriņš un pats var savu dzīvi nokārtot!