armani

JuniorsPilsēta: Iecava

Vitāla, dzīvespriecīga un talantīga augstlēcēja. Sagādās daudz prieka un patīkamu emociju. Bezgala aktīva un mīļa. Rīta buča Tev un pārējiem garantēta! Жизнерадостная и талантливая прыгунья в высоту. Доставит вам радости и приятных эмоций. Бесконечно активна и милая. Утренний поцелуй тебе и близким гарантирован.

LesePilsēta: Alūksne

Maza auguma sunīte Lese meklē jaunas mājas. Uz svešiniekiem patīk sparīgi riet, bet ar savējiem ir ļoti draudzīga un uzticīga. Patīk ērti iekārtoties, tādēļ būs kā suns kompanjons. Sterilizēta un čipēta.

ĀrčijsPilsēta: Iecava

Ā-ā–ārč! Kad izdzirdu, ka mani sauc, ļepatoju pie žoga. Protams, es ceru, ka tur būs tā sīkā meitene, kura mani sagaidīja izkāpjam Rēvicos... Esmu viņai pieķēries. Bet mani mēdz saukt arī visādi ķēmi... Nu, izdomāju atsaukties arī ķēmiem. Nu tiem, kuri te biežāk grozās. Žēl jau galu-galā paliek to nabaga cilvēku. Suns jau ar nav bez sirds. Tā–ā-ā... mani atveda no Rēzeknes. Mana Latgales sāga mītiem vīta. It kā man bijis saimnieks, gana lādzīgs, bet ne gluži. Aizbrauca naudu pelnīt vai meičām piecirst... es tak nezinu! Bet atstāja mani sargāt OBJEKTU. Objekts izrādījās esam lidojošais šķīvītis un viendien izčabēja, bet es norāvu taku uz patversmi. Patversmē slikti nebija, bet labi ne tik. Neviens mani nemeklēja. Ciemos pie manis nebrauca. Ne vella adoptēt mani negribēja. Tak es i bez mājām labi varētu iztikt! Tā es i teicu tur... patversmē. Lai mani mežā laiž! Bet nelaida... Teica, vai nu kaulainā, vai jauna ģimene! Citādāk tu prom netiksi. Konkrēti atstiepties es negribēju! Nea! Tamdēļ saliku ceļa somu un pārvācos uz šejieni. Uz "Ķepu- ķepā". Laikam tak kaulainā uzspēja man nogrābstīties gar mīkstumiem, es norāvu dermatītu. Staigāju apkārt uz pusi noskūts un pliks! Bet tas nekas. Puse no manis joprojām ir gana spalvaina :P. Nu un plikumi jau arī apvelkas ar spalvu. Tad, lūk! Es te tomēr ceru pazīmēties, un tā kā mājas atrast. Sev. Man ir 5 gadi. Izskatīgs vīrietis. Nopietns. Izteikti pieķeros vienam cilvēkam. Labprāt sargāšu. Kādu zemes gabaliņu, māju un tevi. Visveiksmīgāk integrēšos vecpuiša dārzā... He-he! Vai divu cilvēku mājsaimniecībā. Pie ķēdes- nē. Varu dzīvot ārā, bet būdai ir jābūt! Un voljēram. Vai dārzam ar labu žogu. Kā es satieku ar citiem suņiem? Nū–ū–ū! Esmu dominants. Meičas mīlu, večus nē. Kaķus tā...nu tā. Labāk lai tie sēž kokos, tad vispār netraucē... Izklausos skarbi? Lai nu būtu! Savam cilvēkam es esmu bučmūlis. Citiem tomēr tak arī nepienākas mani bučāt, neesmu taču paduses asaka kaut kāda!

FrodoPilsēta: Rīga

Frodo un viņa brālis Jaceks meklē mājas kopā. Runcīši ir jauni, pagaidām vēl no sev nezināma cilvēka kautrējas, bet kad sadraudzējas, tad labprāt izbauda glaudīšanu un bužināšanu aiz austiņas. Pametuši aukstās ielas un sapņo par siltu saimnieka azoti, kopīgām rotaļām un pilniem ēdiena trauciņiem. Melni baltais Frodo ir domātājs, skatās un vērtē no malas (glaudīšanu gan labprāt izbauda arī pats uz savas ādas, ne tikai ar acīm), uzvedas mierīgi, ir prātīgs savam vecumam, aizdomājies par visu ko, bet viņam skaidrs ir viens – bez savas ģimenes nu nekā, ļoti to gaida! Rudi baltais Jaceks ir aktīvāks, nav ko tur daudz prātot – ir jādara! Jāspēlējas, jāmīļojas, jāapskatās, kas apkārt notiek. Vispirms gan ir jāiepazīstas un vienam ar otru jāsarod, tad var visu pārējo! Visvairāk runčuks gaida iepazīšanos ar savu ģimeni.