Ženja

PuikaPilsēta: Iecava

Mans stāsts aizsākās pirms 5 gadiem, kad es kā mazs kucēns nācu šajā pasaulē. Tiku atņemts savai mammai un aizvests pie daktera. Nedz es, nedz manas māsiņas, nedz brālītis- mēs nebijām slimi. Pie daktera mēs nonācām, jo mūsu saimnieks gribēja mūs iemidzināt. Mūsu bērnišķīgā pīkstēšana un mazu kucēnu šļupsti, sasāpināja vetārsta dvēseli, un viņš nespēja atņemt mums dzīvību. Lūk tā, pateicoties svešam cilvēkam, kurš nezināja nedz manu mammu, nedz redzēja mūs nākam pasaulē, mēs palikām dzīvi. Es izaugu šeit- "Ķepu-ķepā". Manu acu priekšā kā mazi vilnīši ir noņirbējuši simtiem suņu un kaķu, kuri šo gadu laikā laimīgi tika adoptēti. Simtiem cilvēku, kuri nākuši un gājuši. Dažs vienaldzīgs, cits mīļām acīm, bet neviens tā īsti nav manī sajutis gabaliņu no savas dvēseles. Laiks gāja. Lēnām, nesteidzīgi, bet nepielūdzami. Un lai arī es esmu tas suns, kurš gana aktīvi iesaistīts biedrības dzīvē, es jutos vientuļš. Kā mēdz teikt- divas vientulības satikās... Es sadraudzējos ar Strīpiņu. Viņa ir mierīga un klusa. Arī viņa dzīvo Rēvicos kopš kucēna ķepas. Viendien viņa atnāca pie manis un palika. Viņai vienmēr ir bijusi izvēle un pārvietošanās brīvība. Jo viņa ir reti prātīga un muļķības nedara. Bet viņa ir izvēlējusies mani. Viņa lolo un sargā mūsu mazo zemes pleķīti no citiem suņiem. Viņa ir mūsu mājiņas pavarda sargātāja. Reiz mani gribēja adoptēt. Cilvēki atvēra mašīnas durvis, kurās man būtu bijis jākāpj, taču Strīpiņa tik ļoti smilkstēja un tik ļoti gribēja doties man līdzi, ka cilvēks pārdomāja... divus suņus viņš negribēja, bet salauzt Strīpiņas sirdi arī nespēja. Tad nu, šis stāsts ir par mani. Bet patiesībā- par mums abiem. Jo izskatās kā izskatās. Mēs esam adoptējami abi kopā. Uhhhh...es zinu, cik ļoti tas mazina mūsu iespējas tikt adoptētiem! Bet es nevaru viņu atstāt... Viņa nes man kārumus. Viņa man ir. Un es esmu viņai. Pēdējā galerijas bildē, ja aizšķirsi tik tālu, ir viņa- mana Strīpiņa! Un tomēr, var taču tā būt, ka reiz nāks cilvēks, kuram patiksim mēs abi. Un viņš ļaus mums būt savā tuvumā. Kurš novērtēs mūsu uzticību, un to, ka esam draudzīgi. Vai to, ka mēs esam kā četrkājaini mājas gariņi, kuri rada to omulīgo īstu māju sajūtu. Ja vien mums ļauj. Ļausi?! Rekvizīti ziedojumiem: DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBAS BIEDRĪBA “ĶEPU-ĶEPĀ” Ziedojuma konts: LV37HABA0551030617983 Reģistrācijas numurs: 40008176673 BIC/swift kods: HABALV22 Paldies, jūsu DzAB "Ķepu-Ķepā" Jelgavas rajons, Ozolnieku novads, Salgales pagasts ''Rēvici'' T: 29733601

PuikaPilsēta: Ventspils

Puika, 1 gads, kastrets. Годовалый котик, кастрированный, с интересным задорным характером

MeitenePilsēta: Ventspils

Mīļa pusotru gadu veca kaķene ar raksturu un milzīgu vēlēšanos būt par mājas mīluli! Sterilizēta, vesela un skaista! Хорошенькая 1,5-годовалая кошечка с характером, и с огромным желанием быть домашней любимицей! Стерилизована, здорова и красива! Находится во временном доме в Вентспилсе. тел. 29 288 968

MilaPilsēta: Rīga

Mila ir ļoti īpaša kaķenīte. Smalka, skaista, bezgala mīļa un vienmēr dzivespriecīga. Viņas kustības un pozas atgādina centīgu baletskolas skolnieci horeogrāfijas stundā. Skrienot pretī cilvēkam viņai acīs vienmēr ir jautājums - "Vai tu mani paglaudīsi?" un tiklīdz roka pieskaras viņas galvai, liekas, ka Mila sāk laimē starot. Tāda maza saulīte, paskatoties uz kuru ap sirdi paliek siltāk. Milas dzīve sākās ar nodevību. Saimnieki atnesa kaķenīti uz iemidzināšanu, jo viņas pirkstiņi un nadziņi nav attīstījušies kā parastam kaķim. Pēc vetārstu domām šāds pirkstinu izskats ir ģenētikas dēļ, to visticamāk ir radijusi tuva radniecība vairākās paaudzēs. Mila jau kādu laiciņu dzīvojas pagaidmājās, ir ļoti aktīva, jauka un rotaļīga kaķu meitene, vakcinēta, sterilizēta. Vetārsts ieteica Milu pareizi barot ar kvalitatīvu pārtiku, kura nesatur augu izcelsmes olbaltumvielas un vienmēr sekot līdzi Milas pašsajutai. Milai nieru attīstībā ir novirzes no normas. Bet pie pareizas aprūpes Mila varētu nodzīvot laimīgu, pilnvērtīgu, garu kaķa mūžu. Protams, potencialajam saimniekam ir jāapzinās ka viss var attīstīties arī citādāk. Ļoti ceram ka būs cilvēks, kurš aiz Milas fiziskām nepilnibām saskatīs bezgala mīļu un fantastiski dzīvespriecīgu ģimenes kaķīti. Ar prātu saprotam ka cilvēku loks, kurš varētu Milā ieskatīties ir tuvu nullei. Bet ar sirdi ticam, ka ir šis viens vienīgais cilvēks pasaulē, kuram Mila dāvās visu savu mīlestību un dzīvesprieku, kurš pieņems Milu tādu, kāda viņa ir un kopā ar viņu piecāsies par dzīvi un izbaudīs katru mirkli, ko tā sniedz.